| 4. Jul 2007 10:20 "Nesatraucieties, tas viss nav Jūsu izmisuma vērts," laipni uzsvēra pārdevēja, "Materiālie labumi nedrīkst iespaidot Jūsu labsajūtu. Tagad Jūs atlaidīsieties pret šo sienu, Jūs kļūsiet mierīgs, ar Jums viss būs čikiniekā..."
Viņas balss skanēja cienīgi, taču neaizvainojot Onku, kas ap šo laiku jau bija sācis veidot nesakarīgas, taču neapšaubāmi draudošas skaņas un laist putas pa muti.
"Pagriezieties, lūdzu," viņa turpināja būt laipna, "tagad Jūs sajutīsiet vieglu grūdienu mugurā, un pēc tam Jums paliks patiešām labi, Jūs dziļi ieelposiet un sapratīsiet dzīves jēgu un vēl visādas citas herņas, kas Jums liks mierīgi uztvert dzīvi vēl divus mēnešus," viņas balss bija pārliecinoša, bet ne uzmācīga.
Un Onka Neapmierinātais-Pircējs tiešām sajuta pilnīgi visu, ko viņa bija teikusi.
Un vēl uz ielas, guļot uz mutes puķudobē un juzdams svilinošu zoles nospiedumu mugurā, Onka mierīgi izbaudīja dzīves jēgas apziņu un domāja par to, ka turpmāk ieteiks šo veikalu visiem draugiem. Kas par to, ka viņam bija pārdotas vecas olas - galu galā ne katrā veikalā ir tik psiholoģiski patīkama apkalpošana. ir doma |
