| 19. Jun 2007 16:24 lūk, ko es padomāju.
tikai kušššš! nevienam!
kāpēc lielai daļai iedzīvotāju nepatīk policisti?
loģiski domājot, mēs varētu nonākt pie siloģisma, ka policistus neieredz noziedznieki, tātad liela daļa iedzīvotāju ir noziedznieki.
nu labi, mums patīk reizēm pāršaut pāri krustojumam pie sarkanās gaismas vai nevietā pārtipināt ielai, vai izdarīt ko citu tamlīdzīgu, sīkas muļķības, kuras likums aizliedz, bet prakse un veselais saprāts - ne vienmēr. bet mēs neesam noziedznieki.
nesen dzirdēju viedokli šādu: starp policistiem ir makten daudz cilvēku, kas ir rupji, neinteliģenti, nesaprātīgi, dažkārt pat gluži vienkārši stulbi. un es padomāju - vispār jā! jo no saprātīga un cilvēcīga policista man nemaz nav bail. bail ir no tā, ka policists var izrīkoties ar tevi, izmantojot savu varu un neizmantojot cilvēcīgumu.
bet kā gan šī situācija ir radusies? ko tur var labot?
tātad mans ieteikums - ieviest policijā tādu pat sistēmu, kādu šobrīd stūķē izglītībā. lai var par policistiem kļūt tikai cilvēki ar maģistra grādu. teiksiet, stulbi? kurš gan mācīsies 6 gadus, lai kļūtu par policistu? kurš gan, nomācījies 6 gadus, vēl gribēs kļūt par policistu?
jo mēs zinām, ka policistiem maksā maz, darbs ir bīstams un viņus visi ienīst.
bet tur jau ir potenciālais risinājums - ja policisti būtu saprātīgi (ko gan maģistra grāds, diemžēl, negarantē, tomēr varētu nedaudz stimulēt), tad taču viņus cienītu. (nu, vismaz tā sabiedrības daļa, kas nodarbojas ar sīkiem un nenozīmīgiem noziegumiem, proti, lielākā sabiedrības daļa.) turklāt, man liekas, nekādas vainas nebūtu arī palielināt algas un samazināt štatus. baigi vajag mums tos barus idiotu uz ceļiem vai birojos, kas to tik vien zina, kā piekukuļoties par vissīkākajiem iemesliem. lai ir labāk saprātīgi cilvēki nelielā skaitā - tas vismaz novērstu to daļu nekārtību, kas saistītas ar krutiem keksiem, kuriem ceļu noteikumi neeksistē, jo vienmēr jau var atpirkties. starp citu, pats nekad neesmu baidījies no kaut kāda soda, ja nu mani gribētu štrāfēt policija - man bail, ka mani noturēs un sāks dot mājienus par kukuļiem. savu mūžu neesmu tos devis un negribu nekad dot.
esmu izteicis vienu rūgtumu par pasauli. būs citi. ja par šo mani nepienaglos. ceru, ka ne. lai gan biju rupjš, jā gan. un vispārināju pārāk daudz, jā gan. ceru tikai uz attaisnojošiem iemesliem vārda brīvības formā un tā sakarā, ka nepazīstu nevienu kārtīgu policistu, lai gan dažus policistus tiešām pazīstu. ir doma |
