Cirmuļa atklāsmes - 11. Maijs 2007

nu re.
flamenko (u.c. deju) koncerts notiks 19. maijā plkst. 17:00 AveSol zālē, biļetes - 2-3 Ls, var tagad nopirkt, varēs arī uz vietas.
tā lūk.

te vi dos veces en la calle.
tus pies estaban bailando,
tu pelo estaba bailando,
y yo olvidé todo,
hasta donde estaba yendo.

ahora voy buscando
tu piel desangrada
que me ha matado,
que me ha dejado
sin memoria vagando.

y aun mi corazon se para,
aun ya no veo el cielo,
que son mis venas congeladas
por tus sonrisas de hielo,
todavía serás tu siempre la cara
de mis deseos.

kāpēc man vienmēr jābūt tam stiprajam?
kad runa par mani, neviens cits jau nepalīdzēs.
kad runa par citiem, kam citam tas padoms jādod.
un tā es vienmēr tas stiprais.
tas klusais.

un visi tik lepni, tik lepni.
bet es skumstu.

"kāpēc tu skumsti, govs?
ja skumsi, kas pienu dos?"

laikam gan nomācošākā sajūta, kādu man nācies izbaudīt, ir tā vientulība, kādu uzspiež apzināšanās, ka tu esi emocionāli viens.
pazīsti?
kad apkārt ir bariem cilvēku, kuri sakās esam gatavi tev palīdzēt, daudzi arī to dara, taču tu zini robežu, aiz kuras visi sāk minstināties. un tad tu vairs neprasi palīdzību nevienam. jo robeža... jebkura robeža nogalina brīvību, un līdz ar to - uzticēšanos.
pat tās robežas, kas nošķir no parasta cilvēka ekstrēmistu. fetišistu. mazohistu. slepkavu.

teiksi, tās jau ir anomālijas? kā lai pasaka "anomālija" par cilvēku?
anomāli ir domāt. anomāli ir saprast. anomāli ir apzināties savu brīvību un savas robežas.

manuprāt, bija ārkārtīgi nežēlīgi piešķirt tādam bara dzīvniekam kā cilvēks individuālu apziņu.