Cirmuļa atklāsmes - 7. Maijs 2007

kārtējais pirmdienas rīts.
pagājušas kārtējās brīvdienas.
viss kā vienmēr.

laikam pirmdienas tādas vienmēr, bet aizvien vairāk manu cilvēkus, kas saka: "Nejūtos piederīgs šai pasaulei, es te neesmu mājās. Neesmu piemērots šai dzīvei, šim darbam, šim stresam, šai izklaidei."

ko lai no tā secina?
vai tiešām dzīvojam pasaulē, kura ir radīta tikai dažiem cilvēkiem?
tad ko lai dara pārējie?

vai varbūt esam radījuši pasauli, kura mums vienkārši nepatīk?
varbūt ir laiks jaunai revolūcijai?
varbūt ir laiks piemēroties šai pasaulei?

taču vēsture liecina, ka cilvēks nepiemērojas videi - cilvēks piemēro vidi sev.

šie jautājumi un vēl tūkstoši citu musina mani šodien.
skaidrs ir tikai viens: ilgi tā dzīvot nevarēs.

vakar vakarā man kaimiņi teica: rītvakar mēs ēdīsim ar tevi kopā, lai tev nebūtu vientuļi.

es pasmējos.

bet gribējās kauties.

man žēlastība nav vajadzīga.
ja esmu vientuļš, tad tāpēc, ka gribu būt vientuļš.
tik un tā neviena nekad nav līdzās tad, kad visvairāk vajag.
visi laipni, kad nevajag.
ar tādu žēlastību man nav, ko iesākt.

šovakar mājās neiešu. iešu piedzerties. un tad vadīt automašīnu. nu labi, divriteni.