Cirmuļa atklāsmes - 1. Marts 2007

nespēju aktīvi iesaistīties publiskos pasākumos.
ne klubos, ne kopienās, ne asociācijās, ne draugu pulkos.
un tas nav sliktākais.
sliktākais ir tas, ka jūtos par to vainīgs.

Mūzika: Sunrise Avenue

zini, ja man jāiztēlojas sevi vistipiskākajā kondīcijā sirreālā un reālā vidē, tad es tai bildē stāvu stīvs kā miets rosīgas dejuzāles vidū vai ielas stūrī, sapulcē ar japāņiem vai siestā ar spāņiem, Riodežaneiro karnevālā vai Pēterburgā masļeņicā, vasarā vai ziemā.
absolūta konstante.
nomaini tikai sezonas drēbītes.
iedodiet man fotoaparātu un izgrūdiet vienu tuksnesī.
iesēdiniet laivā un palaidiet Amazonē.
uztupiniet Everestā.
pametiet uzgaidāmajā telpā.
bilde būs tā pati.
es esmu absolūta konstante.

šitais cilvēks manī stumj iekšā skaudību. sajūta nav patīkama.

http://emmanuel.correia.free.fr/index.php

atzīšos, man ļoti patīk kancelejas preces.
zīmuļi, pildspalvas, dzēšgumijas, saspraudes, pie sienas spraužamās podziņas, marķieri, guaškrāsas, papīrs pats, gludais un matētais, iezaļganais, čaukstošais, bezgalplānais kvīšu papīrs, treknais zīmējamais papīrs, līnijpapīrs, rūtiņpapīrs, fotopapīrs... plastilīns. aktu vāki. piezīmju blociņi. mmmmm...
tikai korektori man nepatīk.