Cirmuļa atklāsmes - 6. Februāris 2007

tu redzi, ka var būt naivs dažādos veidos.
var būt naivs kā es, kas pārtieku no atklāsmēm un gadījuma baudām.
var būt naivs kā kaķis, kurš dzīvo tikai sev un tikai vienai dienai.
var būt naivs kā tas, kurš pats cenšas izveidot labu pasauli.
bet morāle ir tāda, ka naivitāte ir skaista.

atzīstos: es lasu blogus.

man liekas, tā ir alternatīva psihologa palīdzībai.
cilvēkam vienkārši gribas, lai viņu uzklausa - varbūt nemaz nevajag, lai saprot, bet vajag, lai cenšas.

cilvēkam vienkārši gribas, lai par viņu zin.

heh, palīdzēsim viens otram.

pēkšņi sagribējās kaut kādus draņķus.
nu, tādus kā tos, ko kinoteātrī pārdod.
kaut kādus speķainus popkornus, konservantainas kūciņas un ķīmiskas gumijkonfektes.

jocīgi, kā cilvēks attīstoties cenšas atgriezties pie saviem pirmsākumiem.
nu, nicinām mēs, apzinīgie, pašu cilvēku izgudrotos ķīmiskos, ģenētiski modificētos, slikti uzlabotos pārtikas produktus. gribam dabīgu, sentēvu metodēm sagatavotu pārtiku. bet velk mūs uz aizvien tālāk uz krutākiem mobīļiem, automobīļiem, putekļusūcējiem, tualetes tīrītājiem, matu lakām...

reizēm domāju, ka man vajadzētu palikt tādai virtuālai būtnei.
citādi realitātei neesmu īsti piemērots.
reizēm domāju, ka man vajadzēja piedzimt par ko citu nekā to, kas esmu.
bet tā ir velta vainas novelšana uz pasauli.
tā nepalīdz. vismaz man ne. pārāk asredzīga sirdsapziņa.
reizēm domāju, ka man vajadzētu mazāk domāt.
pārāk daiļrunīgs esmu kļuvis.

daiļrunība ir ceļš uz sviestu.
sviests pats par sevi ir negaršīgs.
bet tad tu to uzliec uz maizītes un pa virsu uztriep aknu pastēti... un bez sviesta nesanāk.
hmmm...

esmu baigais izmantotājs.
teikt, ka man patīk cilvēki, ir vienkārši noklusēt informāciju - man gribas kaut ko, kas viņiem ir.
kad es to dabūju, cilvēki man apnīk.
rupji.
toties patiesi.
varbūt.
nezin kāpēc mani pastāvīgie draugi par mani tā nedomā.
kuram te īsti ir taisnība?
vai es tīšām sevi degradēju, lai varētu simulēt visādas psihozes?

vot tā - nākamreiz mani satiksi, pajautā, un tad pastāsti man arī!

šovakar man sevi jāpārliecina.
jāiziet no savas čaulas un jāapskatās, kas apkārt notiek.
citādi čaulā tā padrūmi, viss zināms, apskatīts, aptaustīts.
jāaptausta kaut kas nezināms.

kušu kušu?
kušukušu kušu kūūūūšššššššu?

mhm. tagad dzirdu.
piesalst.

čo ta nevaru nomierināties - drīz atkal pie psihologa...
bet man tā vien liekas, ka es viņu galīgi saliku psiholoģiski...
nez kāpēc jūtos pamatīgi gudrāks par savu psihologu.
bāc.
še tev.