Cirmuļa atklāsmes - 18. Janvāris 2007

man vienmēr licies, ka kafija ož pēc sausās atejas. laba kafija.
slikta kafija vispār ož pēc kaut kā galīgi nereāla, nedabiska un necilvēcīga.

un tomēr es to žurgu dzeru katru rītu.

pēcpusdienā vairs nespēju sevi pārliecināt, ka daru to, lai pamostos, pat ne kompānijas pēc. mani ožas un garšas orgāni skaidri un gaiši saka "FUI!"

lūk, tagad es kļūšu galīgi noslēpumains -
vairs nevienam neteikšu, ko taisos darīt!
apriebies!
kā kaut ko pasaku - nesanāk nekas!
nu, mana vaina jau vien ir - vai nu nezinājis, ka man "kas pateikts, ir jau pa pusei aizmirsts"
pietiek tikai izdomāt, un darīt vairs i nevajaga.

nē.
šoreiz ne.
nepieļaušu.
man ir kas padomā.
bet es nevienam neteikšu.
izdarīšu ko interesantu ar savu dzīvi.
un nevienam neteikšu.
kam vajag, tas pamanīs.
kam nevajag, labāk lai arī nepamana.