| 16. Jan 2007 15:17 lūk, nekādīgi nespēju izdomāt:
vai man vajag, lai kāds mani iebīda dzīvē ar varu,
vai arī galīgi nevajag?
varētu pats izdarīt, bet laika mūžīgi pietrūkst taisni tai brīdī, kad drosme ir uzradusies.
gribu iet uz trenažieru zāli, gandrīz vai atradu pat tādu puslētāku vienu, bet tiklīdz kā parādās brīvāka diena, kad varētu arī iet - tā tūlīt kāds uzrodas un piedāvā vai nu darbu, vai arī izklaides, un tos jau abus atteikt nevar...
un tad atkal neviens neko nepiedāvā, un es padomāju: nu ta beidzot - jāatpūšas bišku...
morāle:
nav laika atpūsties šajā dzīvē.
atpūsties var tikai tad, ja tev galīgi neko negribas.
ja kaut ko gribas, tad brīvā laika nav pēc definīcijas.
pēc noklusējuma.
lūk. ir doma |
