Cirmuļa atklāsmes - 17. Oktobris 2006

vienā brīdī es atkal nespēju vairs izturēt nopietnību, sēžot te bez darba, ar vieniem sīkiem kreņķiem vien, un eju lasīt www.ass.lv

bet tā notiek. tu neraudi. tā notiek.

cilvēki smejas tik līdzīgi reizēm. nupat atkal sevi ar kādu citu sajaucu.

un nevaru arī pārvarēt tieksmi rakstīt ārkārtīgi garas, sarežģītas un viltīgas paroles, kuras pats pēc tam neatceros un nevaru atšifrēt. tātad ir ļoti labas.

esmu nesakarīgs. un kas sliktākais - šodien ar to nelepojos.

lūk, skatos es uz tiem pārējiem ļaudīm un domāju: vot, viņi visi arī tādi pat duraki kā es, tikai dzīvo kaut kā normālāk. bet vispār jau mani velk normālam būt tikai tad, kad galīgi sagriežas smadzene ap veļas auklu. citādi man patīk būt nenormāliķim.