Cirmuļa atklāsmes - 16. Oktobris 2006

šodien atkal - kāja sāp, metas nelabi,
bet es sev saku: turies, galvu augšā, skaties uz griestiem, redzēji, kā bija vakar? bija labi, vai ne? šodien arī var būt labi! nepadodies.
cīnos.
bet esmu tomēr bipolārs. galīgi traks. galīgi galīgi traks.
apsveiciet mani.

sāku domāt, ka vispār rakstu šitādus "garadarbus" tikai tāpēc, lai vēlāk būtu, ko lasīt.

[zinies, neticēsi - bet man tiešām to murgu lasīšana padara dzīvi vieglāku :D ]

vells ar ārā, ko tie smaiļi vienmēr izskatās tik idiotiski?! Skypā vēl kaut kā, bet nu šeit, piemēram... un MSN mesendžerī arī tik glupi, tik glupi, ka es to emesenu vairs nemaz nelietoju. kad gribu uzsmiet kādam, tas smailis izskatās tik debils...

[apsveiciet vēlreiz - kopš ilgiem laikiem esmu atkal uzrakstījis veselu rindiņu lamuvārdu. dažus cilvēkus uzjautrina brīži, kad es lamājos, jo es nelamājos. mm, nekad.]

nē, ir vērts atcerēties vienu ĻOTI svarīgu lietu, jo īpaši momentos, kad gribas attīstīties un mainīties uz kādu jaunu pusi un kad nemaz īsti negribas mainīties, bet ir tikai sajūta, ka vajag:
tie draugi, kas tevi tagad augstu vērtē un mīļo, ņem vērā tikai to un tieši to, kas tu esi tagad.
ja tu mainies, tad riskē šos draugus pazaudēt.
tu riskē arī iegūt jaunus draugus.
abos gadījumos tas pat nav risks, bet garantija.
apsver, vai ir vērts par visām varītēm sevi izmainīt - apsver, cik daudz tev nozīmē pašreizējie draugi.
tā ir visai vienkārša matemātika.
bet riebīga.

[paliekam sentimentāli, ja? vai vienkārši negribas no daķa nolīst. ak, bet ko nu vairs - liekas, te sākumā kaut kur bija rakstīts brīdinājums, ka šitais var izraisīt pieradumu. ehh, juridiska atruna... es te tā varētu rakstīt, kamēr appiepēšu. liekas, tā arī būs. hmm, kas tas man te uz kakla? tāda liela, mataina piepe...]

esmu garlaicīgs ņuņņa! :)))

jā, nu ir jau tā, ka varu par visu pasmieties. jokojot nekas man nav svēts - ne reliģija, ne radnieciskās saites, ne privātums. joki ir joki, dārgie - ja reiz esi saņēmies jokot, tad nav ko lēkt no biksēm laukā, tiklīdz kāds aiz štrumbantes parausta!

šajā ziņā esmu ekstremālists - nu vai kā nu viņus tur, tos, kas vienmēr galējībās krīt...

un ne tikai šajā ziņā.
esmu arī bipolārs.
nu, maniakāls.

biju laimīgs vakar, aizvakar. šodien, kā atceros to sajūtu, tā gribas vemt. un tas nav pārejas vecums. un man vairs nav sešpadsmit. [un tu neesi atnācis]

tikai ar to citu cilvēku nīšanu man vēl īsti labi neiet. skaudību esmu apguvis, greizsirdību, nepacietību. atmiņu esmu pazaudējis. trakojis esmu. viss, kā tu gribēji. un man vairs nav sešpadsmit. [un tu neesi atnācis]

dungoju: bet vai tu atnāksi, kad man vairs nebūs trīsdesmit? bet vai tu mīlēsi, ja man reiz nebūs sešpadsmit? bet vai tu vienreiz beigsi piesieties manam gadu skaitam? turum tu rumtum turu tūru rūru rumtumtum...

nē!!!

tagad ne! ne tagad!

skumt var vēlāk! vēl labāk, var neskumt nemaz!

galvu augšā, matainā piepe!

es sevi garlaikoju līdz bezcerībai.

būtu labi, ja mani pagarlaikotu kāds cits. bet tur ir tāda maza problēmiņa, ka mani nevienam nevajaga tik ļoti, kā man vajaga kādu citu. smieklīgi, protams, to dzirdēt no cilvēka, kas cenšas būt absolūti neatkarīgs no citiem cilvēkiem.

bet kas notiek ar citiem cilvēkiem? ar viņiem nedrīkst sapīties, ja nav gana iekšas, lai izturētu visus tos sīkumus, ko viņi sastrādā. un man šobrīd nav ne pacietības, ne gara spēka priekš šitām lietām.

sanāk tāds kā apburtais loks.

manā labā acs atsakās koordinēties ar kreiso.
valkā citas dioptrijas.
būs jāiet pie opto-kautkā, lai viņš tai acij pasaka.
man jau viņa netic.

no quiero que pienses mal de mí
pero soy malo

y hago cosas malas
si las hago

y pienso mal de ti
en mi mente malvada

y te molesto a ti
pero no quiero nada