Cirmuļa atklāsmes - 2. Oktobris 2006

vai es tik to nupat pamanīju, vai arī patiesi rīti kļuvuši tumši pa nedēļas nogali, kamēr gulēju līdz vienpadsmitiem?

un tā vienmēr - bet vēl gribēju sēni ielasīt, pusbrūnu brūkleni iekost, dzērveni purvā ietupēt. velk uz laukiem. velk.

vienīgais, kas labi - būs apkures sezona. dārgāk, bet siltāk. būs akal radiators silts, varēs dvieli izžāvēt. (smaidu paslepus)

un lietus krīt no debesīm tik lēni un smagi, it kā tas būtu visas bailes un šausmas, kas manī dzīvo,
no aizvēsturiskiem laikiem,
neatklātas un negribētas, bet tik dabiskas kā matu krāsa,
pelēkas kā agra rīta negribīgums,
tumšas kā oktobra naktis,
mana izmisuma negribētās meitas,
nebūtības ilgu dēli,
savas pašas bruti un cēzari.
kā es pēc lietus kaucu,
bet tu nāc par vēlu.