| 20. Jul 2006 13:31 I was lost and didn't see...
esmu atkal pazudis savā abstraktumā.
it kā jau nepietiktu ar to, ka laiks ir abstrakta vienība. tāda ir arī telpa. tāds esmu arī es. un tagad man ar to visu nāksies tikt galā.
principā jau tā ir bijis vienmēr.
kas mainījies?
vienkārši pavilka uz pārmaiņām.
lūk, pārvākšos.
laiks pirms pārvākšanās man vienmēr ir drausmīgs.
neciešu nenokārtotas lietas.
un zinu, ka tas ir muļķīgi.
ja velk uz piedzīvojumiem, muļķīgākais, ko var darīt, ir censties nokārtot lietas.
vai mani velk uz piedzīvojumiem?
nu uz stagnāciju jau nu točna nevelk.
pēdējo gadu laikā viss, ko daru, ir pretēji manai dabai.
bet tāda ir mana ideja šobrīd.
es šobrīd sevi laužu, laikam lai redzētu cik var izturēt.
tikai man tā liekas, ka viegli es sev nepiedošu.
un tad vēl tie citi cilvēki.
viņiem ir tik pilnīgi skaidrs, ka es esmu.
es gan nejūtos pārliecināts.
bet es, protams, esmu traks, tāpēc varētu arī nezināt.
starp citu, cik sen vārds "traks" jau tiek uztverts kā pozitīvs raksturojums?
bet es esmu vecmodīgi "traks".
lūk.
and the drugs don't work any more... Mūzika: polka
ir doma |
