| 14. Feb 2006 17:59 mani nepamet sajūta, ka kādam citam pastāvīgi ir taisnība attiecībā uz mani, tikai diemžēl neviens man negrib pastāstīt, ko ar šo pīīī taisnību iesākt.
un es vienmēr esmu bijis vienā vai citā veidā slims. vai nav vienalga - plaušas vai smadzenes.
un dīvaini ir tas, ka es labi redzu, cik idiotiski depresīvs esmu, bet neko tur nevaru padarīt.
smagi pie pilna prāta redzēt sevi ejam sviestā.
un vēl man no sevis ir bail. tieši šajā brīdī, kad neprotu vairs pārvaldīt stresu, jūtu, ka varu kļūt bīstams sev un citiem. bet kur gan tur ir izeja? kur ir izeja no stresa? kur ir izeja no kompleksiem? kā gan cilvēks var sevi padarīt nekaitīgu?
visbīstamākie mēs esam, kad domājam, ka rīkojamies pareizi. 1 raksta - ir doma |
