| 6. Dec 2005 08:41 Atkal rīts
Atkal atveru acis
Tā pati sajūta
Kāpēc es tūlīt piecelšos?
Un skaties: es neprasu: kāpēc man celties?
Viss jau tāpat ir skaidrs - celšos un iešu
Pienākums?
Nenovēršamība?
Apņēmība?
Pieradums?
Un kur paliek skaistā filmu pasaciņa par "sekošanu sirdsbalsij" un "dari to, ko tu patiešām vēlies" un "naudai nav nozīmes" un visiem citiem fufeļiem?
Jo tā visa ir taisnība, bet diemžēl šajā pasaulē praktiski šitās lietas nedarbojas.
Un nauda - sasodīts... Nauda negarantē laimi - toties naudas trūkums garantē laimes trūkumu. Gribat pārliecināties paši? Es arī ne pārāk...
Bet ir tā:
ja tu no rīta prasi sev: kāpēc? - neceri, ka vakars atbildēs.
jautājums pats par sevi nozīmē, ka pastāv problēma.
ja tu jautā: Cik ir 2 + 2? tas nozīmē, ka tev trūkst šo zināšanu, tātad to varētu uzskatīt par problēmu.
ja tu jautā: Ko pie velna es šeit daru? tas nozīmē, ka tev trūkst šo zināšanu, tātad to varētu uzskatīt par problēmu.
Labs i:
Nu tad - kurš uzņemas atrisināt manas problēmas? 2 raksta - ir doma |
