| 24. Nov 2005 13:30 jo mazāk es guļu, jo aukstāk paliek
un tad vēl kāds pārdod atdzesētas vistu kājas?
nēē - man labāk kanniņu uzsildīta benzīna!
gaidu, gaidu to nedēļas nogali, kad varēšu neko nedarīt.
kamēr rāpos dzīves pakalnā, samanīju, ka visiem kalniem ielejas ir visās četrās pusēs. nava laba sajūta.
tevi pieradina pie dzīves, pamudina mācīties, aicina rūpēties par savu veselību, bet tas ir tīrākais kolektīvisms. nez vai cilvēki zina, ka rīkojas ārkārtīgi kolektīvistiski? neviens pats savu gadsimtu pusotru nepārdzīvos, bet takš kā ķeramies pie saviem šortiem un dīvāniem. tad jau ir sugas saglabāšanās instinkti.
es pats - baigi man šitais viss vajadzīgs? ko es strādāju pa naktīm un neguļu, kā man to ļoti ļoti gribētos? un pēc tā visa pat nepērku lietas, ko man gribas!
mmm, nē, tā nav tā dziesma,
tas vairs nav par dzīvi visumā,
tas ir par manu personīgo vājprātu.
laika pēkšņi ir tik maz palicis,
tepat,
manās rokās,
laika ir mazāk nekā bija.
laiks nav taisna līnija,
laiks ir vates lodīte:
es to turu pirkstos un brīnos,
kā tā sarūk un izplešas.
tāds ir laiks.
tāda ir pasaule.
manā galvā
tāds ir viss. Mūzika: Labvēlīgais Tips - Šī nav tā dziesma
ir doma |
