Cirmuļa atklāsmes - 16. Septembris 2005

šorīt debesis plašas un dziļas
līst smagām laimīgām lāsēm
ļauj, es atstāšu kurpes pie tavām durvīm
tālāk negribas iet
tālāk sākas krāces
tecēsim vēl tepat zem lazdu zariem

šorīt gaisma dzidra un dziļa
krāso ielas rožainiem stariem
ļauj, es atstāšu drēbes pie tavām durvīm
tālāk negribas iet
tālāk sākas pavasari
paliksim vēl tepat vilnas segās

šorīt paliek viegli un labi
piecelties, lai rītu sāktu
auksti auksti bez kurpēm un drēbēm
es tālāk eju
būtu labi, ja tu līdzi nāktu
es zinu vietas,
kur var iet arī tādi
kā mēs ar tevi

ugunskurā ceptu kartupeļu smarža dzestrā rudens pēcpusdienā

tā varētu būt viena no pasaules formulām

kā vēl lai izsaka pasauli?

drīz es sastādīšu sarakstu ar pasaules labākajām dziesmām, kādas ļaudis ir sacerējuši, sadziedājuši, saspēlējuši utt.

drīz.

vēl tikai jānoklausās pāris miljardi dziesmu.

es jau varētu arī tāpat - bet tad es nevarētu teikt, ka tās ir pasaules vislabākās dziesmas.

kamēr nav visas noklausītas, nekādus "vis-" nevar izteikt.

[šis princips mani briesmīgi nospiež -
vieglprātība mana, kamdēļ tu esi mani pametusi???]

dīvaini ir tavi vārdi,
bet skaista balss
smejies vairāk -
es tā mīlu tavas alveolas...