Cirmuļa atklāsmes - 6. Septembris 2005

Es esmu liela problēma.
Ja es tagad ieskatītos spogulī taisni sev acīs, tad nemaz nevarētu ar šo problēmu tikt galā.

Bet nē.
Es gribu jūrmalā sēdēt un tālumā blenzt.
Un dzeju rakstīt, ko nelasa citi.
Gribas runāt.
Bet tagad es zinu, ka izrunāt nevar.
tik un tā vienmēr paliek iekšā kaut kas
tāds kā apiņu mieles
kā kakao biezumi
kaut kas tāds, ko negribas nemaz aiztikt.
izlietnē izgāzt un aizskalot.
daļa no sevis, kas ir sveša.
piekusis es esmu
izlikties par sevi.
apjucis esmu, samulsis,
apmaldījies,
meklējot vienkāršo pasaules atrisinājumu.
pārāk daudz parabolu.
nezinu, ko darīt.
kas es esmu?
nenormāls, kā jau parasti,
tikai pārgrozījies.

Garastāvoklis:: veritas in contignatio

dažs man saka, es esot jauks.
bet cik ilgi vēl?
ir pasmagi par mani būt.
gribētu pafilmēties kādā pavieglākā ķinītī.

šajā lomā nav kur izpausties uz otro pusi.
baltajam burvim vienmēr tiek vieni taureņi vien, melnajam - odi.
cik var ap lampiņu dauzīties?!
dodiet man un maniem kukaiņiem citu lomu! sliktie? mēs būsim!

bet es aizplūstu tik un tā tālāk.
tajā pašā seriālā.
nav slikts. bet ir citi.
skauž? ne gluži. tikai vienveidīgi.