| 21. Jun 2005 13:02 lūk, tā jau tas dzīvē notiek, ka viss iet pa cikliem.
ta tev nepatīk savs augums, ta viņš iepatīkas, bet sāk nepatikt fasāde un tā tālāk.
sabojājas zobi, zobus salabo, bet tad tie paliek jūtīgi un tā tālāk.
un tāpat ar laikapstākļiem (es vairs nerunāju par patikšanu, bet gan par pašiem faktiem).
Lūk, zinām mēs, ka tos nevaram nemaz paredzēt ilgāk kā trīs dienas iepriekš. bet dažs labs saka, ka arī laika apstākļi ir vēl viens haoss, bet haoss patiesībā ir sistēma, kuru mēs vēl neesam atkoduši, tas arī viss.
bet sistēma takš balstās uz kaut kā atkārtošanos?! nu ir tā, nevajag te mani.., es ar neesu vakar dzimis.. tiešām! es dzimu daudz senāk, konkrēti nepateikšu kad, man tās nedēļas dienas jūk...
tātad arī laikapstākļu haoss kaut kad kaut kā atkārtojas, un ja mēs pietiekami ilgi vērotu, tad ieraudzītu. un ja mēs tad zinātu, kas būs, mēs varētu arī pateikt, kas ir bijis stipri senāk - piemēram, grēku plūdi. nu moš bija arī? zinātnieki saka: jājājā, bija gan, mēs tak rakām un apskatījām iežus, un ir, jā!
ar to pašu gribu sacīt arī, ka tie plūdi var atkārtoties (pat nepiesaucot apokalipsi).
un vēl - kā mēs lai zinām, ka "grēku plūdi" jau visu laiku neatkārtojas? kurš (es domāju uzticamu avotu) ir teicis, ka tie toreiz visu pasauli noskaloja? nu, sēdēja džeki pakalnos pie Romas, brokastoja, vakariņoja vai nu kā, un te pēkšņi sāk gāzt kā ar spaiņiem. sēž šie savā pakalnā un viss horizonts aizlijis, nu šie domā: jāāa, tas mums par šito pārrīšanos! grēku plūdi! droši vien visa pasaule pārplūdusi, līst ūdens pāri pasaules malām, varbūt jau viss kosmoss aizlijis... droši vien pilsētā lieli postījumi, vainos vēl mūs... a nu ka mēs labāk sarakstām grāmatu par visu šito un sakam, ka visi ir grēkojuši, kas ta nu nav, tamdēļ arī tā?!?!
tikai mēs tagad vairs tādu fantastiku nerakstām. tāpēc arī liekas, ka agrāk lielākas traģēdijas bija.
nekā - tādi paši nieki vien bij.
pasaulē ir maz romantikas.
jāāa... ir doma |
