| 31. Maijs 2005 11:16 Jo tālāk ej pa dzīvi, jo skaidrāk saskati tās vienkāršos nolūkus.
Nekā sarežģīta nav pasaulē.
Vienkārši ir lietas, kuras tu nezini.
Bet citādi - nav tā, ka kaut ko nevarētu izprast.
Tikai pietrūkst kādu zināšanu.
Un kad dzīve iebliež tev starp lāpstiņām kādā neuzmanības brīdī, tas ir tikai atgādinājums.
Atceries, kas te notiek!
Dzīvo!
Bet viss ir tik vienkārši.
Cik man gadu?
Kad man jautā, es jau pēdējā laikā saku: 3000.
Savādi, bet vairums to nemaz neapstrīd.
Hō-hō, viņi saka vai Ak tā!
Droši vien domā, ka es negribu teikt.
Bet kas ta' man!
Manos 3000 tas jau vairs nav svarīgi.
Tikai pacietība kaut kā nenāk klāt ar laiku.
Tā tikai liekas, ka vecāki cilvēki ir pacietīgāki.
Viņiem vienkārši laiks liekas salīdzinoši īsāks.
Jo viņi zina, cik garš tas var būt.
Neviens jau netic, kamēr nav pats pieredzējis.
Nu, cik garu laiku var iztēloties cilvēks, kas pats pieredzējis tikai 20 gadus?
Kas ir 20 gadi salīdzinājumā ar 60!?
Iedomājieties 5 minūtes salīdzinājumā ar pusstundu.
Ar laiku sāc vienkārši saprast, ka katra mērķa sasniegšana sagādā mirklīgu baudu; dzīve ir gaidīšana, tiekšanās, cerēšana, sniegšanās.
Mērķis nevar attaisnot līdzekļus, jo neviens mērķis nav pietiekami galīgs.
Lūk, es atkal pateicu kategoriskas lietas.
Nekad tā neteiktu skaļi.
Mēs taču visi zinām, ka nekas nevar būt tik kategorisks, lai to nekad nevarētu apstrīdēt.
Bet pamēģini aizliegt viedajam sirmgalvim būt kategoriskam!
Ha! Vecuma privilēģija: Es labāk zinu! Simpsonu vectēvs [siltas atmiņas]
Par multenēm arī būs jāparunā.
Citreiz.
Man vēl laika daudz. Mūzika: G.M.: You have been loved
ir doma |
