| 16. Maijs 2005 08:05 Pasaules skaistākais rīts!
Pasaules skaistākais vakars bija vakar.
Vakar es sēdēju pie datora.
Šorīt es sēžu pie datora.
Redze bojājas.
Zaudēju pasaules skaistāko rītu.
Pat par spīti tam, ka rīti nav manas laimīgās dienas.
Ceturtdaļa izmantotās smadzeņu masas pievērsusies darbam (tā būtu pienākuma apziņa laikam).
Otra ceturtdaļa klejo tepat laukā, kur zaļa zālīte, silts lietutiņš, mmmmm...
Trešā domā par diplomdarbu.
Bet ceturtā... mana mīļākā šūnu čupiņa... tā, kā vienmēr, fantazē.
Šodien tā ir brīvestība, kas satrauc manus favorītneironus.
Lūk, nebrīvs esmu.
Es zinu gan dažu labu, kas izliekas esam brīvs.
Bet es zinu, ka viņi melo.
Cilvēks nemaz nevar tik vienkārši būt brīvs.
Nu, bija tā, ka es uzzināju par kādu, kurš ...
Nu man vienkārši pēkšņi likās, ka viņš ir brīvs.
Pavisam brīvs, saproties: ultimate freedom.
Varbūt es vienkārši pēkšņi sapratu, cik nebrīvs esmu pats.
Bet viņš...
Tik... ka es sabijos, un aizdrebējos, domādams par to, cik brīvam ir iespējams būt.
Šī iespējamība ir ļoti aizgrābjoša.
Iedomājies, ka tu esi brīvs!
Tu dari patiesi tā, kā gribi, un nekas tevi nekavē, ja tu gribi, un tu tiešām gribi.
Es pēkšņi sapratu, ka spēju gribēt. Mūzika: Placebo Placebo Placebo
1 raksta - ir doma |
