Cirmuļa atklāsmes - 21. Decembris 2004

kauna sajūta ir kaut kas ļoti īpašs.
tā saka sev: es negribēju izdarīt to, ko izdarīju.
un pasaulei: es sapratīšu, ja jūs man pārmetīsiet.
un personīgās bailes: es esmu stulbāks, nekā biju iedomājies.

bet slieksnis?
pārkāpjot kuru, nožēla pārvēršas kauna sajūtā?
man liekas, ka tas ir atkarīgs no tā, kādā mērā cilvēks jūtas saistīts ar apkārtējo pasauli. vai atbildīgs tās priekšā. vai pateicīgs tai.
es te nerunāju ne par ko apzinātu.

manas dvēseles malas ir nobradātas melnas pasaules dubļainajiem naglu zābakiem.
kāpēc es to pieļāvu?
piedod, mīļā!