| 15. Okt 2007 15:53 šodien laiks iet dikti lēnām.
vakar labāk veicās.
pat ar datora piespiedu komu (cerams īslaicīgo).
šodien darba daudz, bet ne tas darās, ne laiks iet, ne saule spīd, ne pat ne labi izskatos.
še tev, nahķi.
un negribas domāt, tiešām negribas, bet vajag.
un kā piespiesties?
ja vēl paņem vērā manu dzīves filozofiju, ka piespiešanās ir pats pēdējais, kam vajadzētu ļauties.
tikai mati šodien aug.
skatos un domāju: "vismaz kādam labi iet"
jau esmu noaudzis kā purva velns.
izspūris, skarbs un visādās ziemas drēbēs ietinies, sēžu darbā.
biedēju prom ziemu. bet diez ko nesanāk. ir doma    |
