Cirmuļa atklāsmes - Komentāri

tā.
dakaķilsa.
tālāk vairs laikam nav kur.
esmu kļuvis par kanibālu.
šodien ēdu vēzi.
tas bija drausmīgi.
viņš garšoja pēc krabju nūjiņām.
viņš bija sarkans.
viņam bija acis, ūsas, kājiņas, aste, mazliet spuraina muguras plāksne, snuķītis - kā jau visiem vēžiem.
viņš bija nedzīvs, bet ideāls.
ideāls vēzis.
ideāls mehānisms.
ideāla dabas radība.
un es viņu ēdu.
un viņu taču ir tik maz,
ka viņi ir gandrīz vai apdraudēti.
un es taču MĪLU vēžus!
DZĪVUS vēžus!
tādus, kuri vicina savas mazās, ķeksīgās kājiņas,
kuri kniebj pirkstos un atmuguriski metas atpakaļ uz upi,
kuri kustina ūsiņas un slēpjas vecās keramikas trubās niedrēs!
es MĪLU vēžus!
es MĪLU VĒŽUS!