Cirmuļa atklāsmes -

viņnakt sapnī redzēju kādu vecu, labu draugu, kurš kādu laiku atpakaļ aizbrauca no Latvijas - mēs kopā braucām tramvajā, Rīgā laikam taču, uz kādu vietu ārpus pilsētas, kuru viņš man gribēja parādīt. Tad es izkāpu, pārāk ātri un sazin kāpēc viens. Maldījos tur un nesapratu, ko šeit daru un vēl viens pats. Gaidīju un neviens mani nenāca meklēt. Atradu lauku ceļu uz ciemu, līdz kuram neaizgāju, vēl arī vistu, lapsu un tukšu šķūni tukšā pagalmā, bet vairāk neko. Un, kad gribēju braukt atpakaļ, arī tramvaja sliedes bija pazudušas.

tā, lūk.
savādi, bet Mīļo es nekad sapņos neredzu.