| 3. Sep 2007 15:48 redzi, es te tagad izlieku savu dzīvi.
mana dzīve, tie nav pases vai bankas dati.
tā nav mana adrese un tas nav mans īpašums.
tā nav mana izglītība un tas nav mans darbs.
tā nav mana nākotne, nedz arī pagātne.
mana dzīve ir nobružātas pildspalvas, šokolādes konfektes, slapjas kurpes, saliektas drošības adatas, aukstas rokas, salūzušas ķemmes, nemazgātas grīdas, taukainas trauklupatas, neērti krēsli, nelasīti žurnāli, logu atspulgi, peļķes pie luksoforiem, vecas treniņčības, niķīgi telefoni, uzbāzīgas mušas, nepabeigti teikumi, negulētas minūtes, tukšas glāzes, pārpildītas veikalu ejas, negaidīti zvani pie durvīm, netīras rēķinu lapeles, putekļaini logi, garāmgājēju skatieni, auksti sienu pieskārieni, klaudzoši papēži, sāpoši pirksti, drūpoši cepumi, sarežģīti vienādojumi, nezināmi telefona numuri, mulsinošas piezīmes, sapinušies vadi, negaršīgas konfektes, izdilušas bikses, salipušas ziepes, vakardienas avīzes, piloši koki, tā ir mana dzīve.
no dienas dienā. no gada gadā. virzībā uz kādu pusi, kas teorētiski nes mani tālāk laikā, bet acīmredzot netuvina nekam konkrētākam. tā kā lūdzu - cienājies! ir doma    |
