pata | 3. Sep 2007 13:34 tāda ir dzīve - aizvien atklājas kaut kas jauns! domāju, ka daļa no laulībām (kopdzīvēm) balstās tieši uz šiem jaunatklājumiem - tas ir process, kas neļauj ieslīgt rutīnā un pašapmierinātībā. mainās cilvēku attieksme, gaume, prioritātes etc. un tas ir jāpieņem, jo tā tas notiek. Tu uzreiz raksti, ka atklātais ir 'absolūti nepieņemams'. Ja nevari pieņemt to, ko esi ieraudzījis, tad Tev ir jāaiziet. te pat nav jāieslīgst tādās kategorijās kā uzticība; vienkārši ir parādījies jauns fakts (ilgi&rūpīgi slēpts vai tikko radies!), kuru Tu izvērtē un pieņem lēmumu - vari ar to dzīvot tālāk, vai nevari. kāds nu kuram tas pieļaujamais pacietības līmenis :) galvenā morāle ir tāda, ka katram cilvēkam, neskatoties uz juridiskām vai civilām saiknēm, ir sava dzīve. katram ir tiesības mainīties vai mainīt attieksmi. un katrs izvērtē, vai ir gatavs un spējīgs piekāpties; vai tomēr stūrgalvīgi turpina pieturēties saviem principiem, stereotipiem, pagātnei, 'reiz bija' sajutām .. kļūdas? nē, tikai 'mūžu dzīvo, mūžu mācies'! Read Comments |