Cirmuļa atklāsmes -

jūtu, kā ķermenis dehidrējas,
arvien labāk saprotu kamī un freidu,
ar katru grādu,
celsiju, fārenheitu,
eksistenciālisms urdās
ar saviem kāpēc,
katra ūdens molekula
atdalās no manis ar sāpēm,
bet destilētā žurga glāzē
mānīgi izlīst caur mani
kā pa bleķa trubām,
un mēs paliekam divi -
es un mana sausna,
es un mana tauste
pēc kāda konkrēta ķīmiska elementa,
ko neidentificē apkārtējā vidē
manas šūnas,
bet pietiek žēloties,
pietiek temperamenta -
JĀIET ATPAKAĻ EZEROS PIE ZIVĪM!