Cirmuļa atklāsmes - Komentāri

šorīt rokas tirpst, tādas piekusušas liekas, pirksti neklausa īpaši - nekāda ieskrējiena uz klaviatūras.

laikam vecums nāk virsū, haha. ha. hmm.

ja tā padomā, nu, atklāti runājot, 24 ir, tas nav maz. vēl četras piecas reizes tikpat un viss arī būs galā.
no otras puses - gads var būt milzu laika posms, ja nav, kur dzīvot, piemēram, vai, vēl trakāk - nav, ko ēst.

faktori, visur faktori. bez faktoriem tāmi uztaisīt nevar.

njā, vecums. tūlīt vēl sākšu pārdomāt, vai tik nevajag ģimeni dibināt, māju celt, koku stādīt, čūskas sist... nē, čūsku gan man žēl. bet koku vajadzētu iestādīt. vairākus. daudz koku. koki ir labi. ģimene arī varbūt. mājai principā nav ne vainas, lai gan tā pārapbūve mani tracina. nu, pārapdzīvotība jau vēl arī ir, tā ka par ģimeni arī var vēl pārdomāt. un tomēr - ja cilvēki negribētu taisīt daudzbērnu ģimenes, tad pārapdzīvotība nepieaugtu. ar laiku pat samazinātos, iespējams. būtu iespējams veltīt vairāk resursu esošo slimību ārstēšanas izpētei, nevis nelaimīgo pārapdzīvotāju glābšanai. sugas saglabāšanās jau nepazustu. un tad man jāsāk atkal domāt par tautām, kurām daudzbērnu ģimenes ir kultūras sastāvdaļa, piemēram, indiešiem. jo vairāk sīču, jo labāk. bet kas šos baros? āā, nū... kāda no tām neskaitāmajām dievībām? vai varbūt vienkārši pārvākties uz Eiropu un strādāt par programmētāju. bet par cilvēces nākotni domāt reliģijas ietvaros nav tomēr prātīgi. līdz šim daudz laba tas nav nesis. bet ir jau, protams, vieglāk - tā teikt: a kas? uz zemītes jau visādi gadās, bet takš pēc tam pekas atmetīs un aizies viņsaulē svilpodams! un kas padomās par nabaga ateistu, kam šī zeme ir vienīgā "reliģija"? nēa, visiem tikai pacūkoties un бросить копыта.

draņķīgi, es jums saku, draņķīgi. kaut kas nav. kaut kas nav riktīgi šitai pasaulē. varbūt tas esmu es. varbūt tas ir kāds cits. varbūt tā ir pasaule. tikai, galvenais, lūdzu - bez rūgtām domām! tās nu mums galīgi nav vajadzīgas papildus visam šitam.