munjlait | 20. Aug 2007 13:58 no greizsirdību dienasgrāmatas:
"kāpēc tu man neko neatrakstīji? es gaidīju tavu vēstuli, tā kā tāds muļķis. tu zini, ka tu liec man justies kā muļķim? man nepatīk, kad mani pataisa par muļķi. ja tu tā darīsi, tad viss būs cauri. es pagriezīšos un aiziešu. [minūte klusuma] es tevi mīlu. neķīvēsimies, labi? man galīgi par to vairs negribas runāt. [minūte klusuma] starp citu, kāpēc tu nerakstīji tiešām? biji aizņemta? varu derēt, ka biji aizņemta ar citu... tev ir cits, ja? es tev neticu. tu man melo. nemelo man - nekad man nemelo! jo es neciešu melus, es tiešām neciešu melus, visu ko piedošu, bet melus nē. tava pēdējā iespēja - pasaki tagad, ka meloji, un es tev piedošu. neteiksi, ja? nu labi, bet tu atceries, ko es tev teicu! tu atceries! es tevi mīlu. kāpēc tu man nekad nesaki, ka mani mīli? nū jā, tagad, kad es tev paprasīju... tas neskaitās... droši vien es tev nekas neesmu. kaut kāds piedzīvojums. nu, pasaki vēlreiz! kāpēc ne? kā - nav oriģināli? kā - neesi pieradusi tik daudz atkārtoties? kāds tev droši vien stāv blakus un tu nevari runāt ar mani. tev kauns par mani, ja? es tev neticu! tu man atkal melo!"
:D un tā visu laiku :D Read Comments |