Cirmuļa atklāsmes - Anonīmo Depresu Biedrība - III scenārijs

- ... un vēl mums šovakar ir pievienojies jauns biedrs - nē, paga paga - jūs nemaz neesat jauns biedrs, jūs jau te bijāt pirms mēneša!
- Labvakar! Mani sauc Kārlis un...
- Nevajag nevajag, mēs jau zinām, kā jūs sauc! [piekrītoši mājieni]
- ... es esmu depresīvs, jau sen, es nespēju ciest šo pasauli...
- Nevajag, mēs jau zinām par jums visu! [piekrītoši izmisīgi mājieni]
- ... cilvēki man ir noriebušies, visā šī pretīgā dzīvošana, nekas man neveicas un es neesmu oriģināls un izdomas man arī galīgi nav, neko sakarīgu nespēju izdomāt...
- Vai zināt, tepat blakus ir ļoti jauka makšķernieku biedrības sanāksme, jums varētu patikt! [piekrītoši krampjaini mājieni]
- ... reizēm vienkārši gribas izdarīt pašnāvību, uzspridzināties kādā lielveikalā starp tualetes papīru un zirņu bundžām...
- Nu redziet, un jūs teicāt, ka neko labu nespējat izdomāt, man, piemēram, šī liekas lieliska ideja... [piekrītoši krampji]
- ... un tā visa padarīšana, tie materiālistiskie sūdi, man riebj, riebj, riebj, es gribu mirt, āāāā, es nezinu, cik ilgi to vēl spēšu izturēt, taču apnicis tas viss ir, bet es esmu gļēvs, gļēvs, es nespēju nošauties, nespēju noslīcināties, es pats sev riebjos, un tad vēl man jāstrādā un jāmaksā rēķini un par ko? par ko? es taču neko tādu neesmu izdarījis, par ko man tas viss, āāāāā... Ēi, ei - kas te notiek? Uz kurieni, mīkstmieši? Un jūs arī, riebekļi tādi? - nē, pareizi, neklausieties, neklausieties manī, izvēlieties vieglāko ceļu un leciet pa logu, pretekļi, kaut jums visiem uzliktu akcīzes nodokli, nē, es to nevaru izturēt, visi mani pamet, neviens mani nemīl un negrib manī klausīties.... ēēēēeēēēē..... [krampjaini šņuksti]