munjlait | 25. Jul 2007 15:18 patiesībā laikam problēmu rada mans iedzimtais bloks pret nāvi kā kaut ko pretdabisku. vairāk vai mazāk izteikti to tā uztver visi cilvēki, bet tā taču nav.
lūk, ja es būtu japānis, jau sen te vairs nerakstītu.
bet es sapņoju. visu šo laiku es lidinājos pa sapņiem. bija jauki. bet dzīve nolēma man atgādināt, ka ir viena liela s**u bedre. paldies. ko citu es varu teikt - paldies!
domāju, ka varu atļauties būt mīlīgs, jaukiņš cilvēciņš, bet nāksies atkal mēģināt kļūt par maitas gabalu.
vēlreiz uzdodu to pašu jautājumu: Nu KĀPĒC cilvēki nevarētu būt godīgi, labsirdīgi un prātīgi? KĀPĒC? dodiet man vienu pamatojumu, kāpēc labāk ir tā, kā ir tagad, un es labprātīgi pārtraukšu savu nožēlojamo sirsnīgo-laipno-saprotošo eksistenci, lai netraucētu citiem pareizi un atbilstoši turpināt cūkoties un d***ties. Read Comments |