| 25. Jul 2007 13:43 nē, nu atkal jau esam pie raudāšanas punkta.
man vajag atvaļinājumu! no visas dzīves!
nu, bļin, nu kas i ko - da nevar kač kaut kas nokārtoties pats? man pašam visur jāiet kliegt, spļaudīties un kauties, lai kaut kā to stulbo dzīves pasākumu savestu kārtībā? da varētu padomāt, ka baigi uzprasījos! fui! simtu gadu! un tagad man vēl jādomā par pašnāvības morālajiem aspektiem un ģimeni un draugiem, kas būtu jāpamet tādā sakarā!
da pašļi vispār! ar savu dzīves un dzīvības dārdzību... man ir klusas aizdomas, ka viena no abām šitām lietām ir pat ļoti lēta, ja jau otra ir tik dārga...
sasodīts, gribu, lai kāds par mani parūpējas.
gan zinādams, ka pie pirmā mēģinājuma pats pateikšu: Ne-e, nē, paldies, es pats, pats...
ehh, qué puta mala suerte. ¿y como sobrevivir así? no sé, no sé...
me cago en la vida, me CAgo EN la VIda. ir doma    |
