| 23. Jul 2007 10:18 zināmā mērā - neapšaubāmi šorīt ar sevi lepojos.
pēc vakardienas neiedomājamā svētdienas nakts tusa, strādāšanas no trijiem līdz četriem no rīta, draudzenes pavadīšanas uz autobusu piecos no rīta un nogulētām pavisam kopā sešām minūtēm un divarpus stundām, esmu tomēr pamanījies atvilkties uz darbu - ar pusotras stundas kavēšanos, bez elpas, ar pusfunkcionējošām plaušām un hiperfunkcionējošām kājām, bet esmu šeit. nav bijis laika paskatīties spogulī, bet liekas, ka pat izskatos pēc cilvēka. domāju, ka tas ir jāatzīmē. [jōōōōōō, šovakar ejam tusēt!]
nu labi. šovakar neejam tusēt. pietiks. kādam brīdim pietiks. ir doma    |
