Cirmuļa atklāsmes - Komentāri

vai nav paradokss?
es tiešām laikam baidos no nākotnes.
vai vismaz izvairos no tās.
cītīgi un nesekmīgi.
vispār man liekas, ka esmu izniekots dabas materiāls.
nu, jūtos nedaudz vainīgs par savu bezmērķību,
tāpēc gaidu un ausos un cenšos uzķert to momentu,
kad daba pačukstēs : "nu, mazais cilvēčuk,
tagad! dodies! šitā momenta dēļ es tevi radīju!
ej atmaksā savas mērķdotācijas!"
un ko viņa?
līst.
pak pak pak pak pak pak pak pak pak pak pak pak pak pak pak
un es?
neko.