| 11. Jul 2007 11:49 mans biežāk lietotais vārds ir "savādi". ja vēlos iesākt sarunu par kaut ko, kas mani ieinteresējis, es saku: "Savādi, ka ..." vai tamlīdzīgi. statistiski, es tā iesāku apmēram pusi no visām manām ar darbu nesaistītajām sarunām.
nav jau tā, ka man viss liktos savāds - bet man ļoti gribas, lai viss BŪTU savāds. man nepatīk doma par pasauli, kura nav savāda, kurā nav savādu lietu, kura vienmēr uzvedas vienādi un parasti.
taisnība gan, ka mana ikdiena ir (ne)apskaužami parasta. es nepazīstu daudz tādu cilvēku, kuru ikdiena būtu vienmuļāka par manējo. varbūt pat nevienu. vismaz viss, ko es daru un kas ar mani notiek, ir galīgi parasts un nemainīgs.
bet no savas iekšpuses es redzu pasauli, kas nepārtraukti mainās - mainās gaisma, mainās laika apstākļi un gadalaiki, mainās izjūtas, domas, noskaņojums, mainās saprašana un neizpratne, es mainos, cilvēki mainās.
tas viss ir un notiek savādi. tā, kā man patīk. ir doma    |
