Cirmuļa atklāsmes - Komentāri

jau pāris stundas sēžu darbā, šausmās un izmisumā par rutīnu, uznākušo miegu un darba pienākumiem galvu saķēris, un to vien daru, kā atkārtoju:
man jātiek no šejienes projām,
man jātiek no šejienes projām,
man jātiek no šejienes projām,
man jātiek no šejienes projām...

iedomājos par īrēto istabu komunālajā dzīvoklī, uz kurieni es galu galā iešu pēc darba un par kuru man šodien vai rīt jānomaksā īre un pārējie fufeļu pakalpojumi, un domāju:
man jātiek no šejienes projām,
man jātiek no šejienes projām,
man jātiek no šejienes projām,
man jātiek no šejienes projām...

viens vienīgs tēls manā prātā kaut kā noturas piedienības robežās - velosipēds.

dodiet man gludu ceļu zem riteņiem, vēju matos un nekādu sauli acīs.

man vajag tikt prom.