| 12. Jun 2007 16:35 man ir acs iekaisums.
saucas uveīts.
acs sarkana un miglojas, pilna asinīm, zīlīte trula.
izskatās beigta (trīs spļāvieni pār kreiso plecu).
drausmīgi nervozēju, toties vakaros esmu laimīgs.
jo man ir attaisnojums nedarīt pilnīgi neko.
es pat nogulēju vienu vakaru, vienkārši nogulēju, blenžot griestos, precīzāk, cenšoties neblenzt nekur.
esmu apmeklējis vairākus ārstus un apmeklēšu vēl vairāk.
esmu iztērējis daudz naudas un iztērēšu vēl vairāk.
atsakos no papildu darbiem, nauda iet mazumā, bet tēriņi aug augumā.
kaķis ar mani vairs nedraudzējas.
tas ir, pa dienu draudzējas, bet pa nakti vairs mierīgi neguļ, ālējas un kliedz, jāmet no istabas ārā.
bet pa dienu jau manis nav mājā.
gribas pabraukt ar divriteni, bet nezinu, vai tādā miglā drīkst braukt.
varētu aizbraukt līdz mazajam gaisa tiltam.
apskatīties, cik tālu ticis veloceliņš, it kā jau ātri būvējās.
runāju pārsteidzoši bieži ar ģimeni un pārsteidzoši reti ar draugiem.
diez ko lai padara šovakar.
varētu atkal nedarīt neko.
jā, man šī doma patīk.
nedarīšu neko.
būšu gandrīz laimīgs.
tikai nedaudz satraukšos par naudas zūdamību.
bet tikai nedaudz.
teiksim, uz piecām sekundēm.
man liekas, pietiks. ir doma    |
