Cirmuļa atklāsmes -

Es dzeru tēju, kas smaržo un garšo pēc siena. Saule savā gaitā uz rietumiem ir noslīdējusi aiz stūra un kabinetā iespīd tikai stariņš uz loga stenderes. Tāda ir dzīve. Tāda ir pasaule, kurā es dzīvoju.
Un tam, protams, nav nekādas jēgas, bet es domāju: kādā mērā tas viss ir noteikts? Kāda ir iespējamība, ka viss varētu būt citādi? Šajā brīdī, šajā apskaidrotajā skaidrajā momentā ir vairāk nekā skaidrs, ka ārpus šā brīža nepastāv nekas. Katra izvēle ir neatgriezeniska, bet tajā pašā laikā arī totāli bezjēdzīga. Cēloņi un sekas ir objektīvi.