Cirmuļa atklāsmes -

šīs dienasgrāmatas ir pēdējais cilvēka izmisīgais sauciens pēc vispārējās cilvēces izpratnes un līdzjūtības pirms iestājas pilnīgā anonimitāte, kurā vienīgā jūtu izpausme ir čats, kas ir tik atklāts un brīvdomīgs, ka kļūst par sacensību atklātībā, aizvien nesakarīgāku un bezjēdzīgāku, līdz mēs atkal būsim relatīvā pērtiķu inteliģences līmenī un varēsim sākt jaunu attīstības ciklu. Kas zina, kur tas mūs novedīs - ar sofisticētu zinātni kā pamatkapitālu utainu zvērādu un akmens medību rīku vietā.
mūsu pēdējās pa pusei personiskās atklāsmes.
un jau tā viss vairs nav... mmm, tā, kā bija... nekas nekad nav tā, kā bija, tiktāl jau nu būtu vērts samierināties.
bet tad tev pasaka, ka tu esi mainījies.
es to nejūtu.
kāpēc?
vispār jau tas nav īstais jautājums. kāpēc? ir īstais jautājums tikai tad, ja ir vēlēšanās studēt un gatavība galu galā ciest neveiksmi savā pētījumā. kad cilvēks jautā "kāpēc?" parasti tas ir mazliet viltīgāk izkliegts "sasodīts!" (lai neteiktu rupjāku vārdu. nenesas man šodien prāts uz rupjākiem vārdiem).
kāpēc?
kāpēc?
ko es šodien tā lamājos?..