urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas mulkibas mulkibas sick-girl@one.lv mulkibas 2012-01-05T20:43:08Z 2012-01-05T20:43:08Z urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:16085 2012-01-05T22:42:00 2012-01-05T22:42:00 2012-01-05T20:43:08Z 2012-01-05T20:43:08Z Tik mana. <br />Vai drosmes Tev gana, <br />atzīt un teikt - <br />Tik man ir šī dzīve, <br />lai salda vai sīva.<br />Tik mana. urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:15666 2012-01-05T22:39:00 2012-01-05T22:39:00 2012-01-05T20:42:21Z 2012-01-05T20:42:21Z Kurp vēji mūs nes,<br />vai laimīgi tur būsim mēs?<br />Kurp viļņi mūs skalo, <br />vai pasaulē, <br />kur nebūs vaļas mums melot?<br /><br />Vēji mūsu pēdas jauc, <br />Kā nelabie tie prom trauc.<br />Un mūs sev līdzi sauc, <br />Pažobelēs drūmi kauc - <br />Palikt Tev vēl ļauts. urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:15387 2012-01-05T22:39:00 2012-01-05T22:39:00 2012-01-05T20:39:52Z 2012-01-05T20:39:52Z Sirds sniegā viena,<br />saldskābā mīlā mokās.<br />Tu tik auksts, kā ledus siena,<br />nav viegli tev manās rokās. <br /><br />Sirds sniegā viena,<br />bez atbildes salst.<br />Aust jauna diena,<br />cerības kā rozes kalst. <br /><br />Sirds sniegā viena,<br />pēc tavas mīlas cer.<br />Par pasauli savu tevi ciena,<br />un skābu vīnu dzer. urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:14617 2008-01-12T04:43:00 2008-01-12T04:43:00 2008-01-12T02:53:46Z 2008-01-12T02:53:46Z Un viņa zināja, - reiz pienāks tā diena, kad būs jāizvēlas palikt vai aizlidot[lasīt: <span style="font-style: italic;">aiziet</span>]<br>Bet viņa nenojauta, ka tā diena pienāks tik drīz. Jā, nu viņai bija jāizvēlas palikt tādai, kāda viņa bija vai mainīt visu savu dzīvi, visu. Un, lai arī viņa apzinājās, ka tas nebūs viegli, viņa izlēma atteikties no savas līdzšinējās dzīves un sākt jaunu dzīvi. Savādāku un labāku dzīvi. <br>Lūk, viņa atteicās no visa, ko pazina un zināja, lai sāktu, ko jaunu un nezināmu atklātu un kļūtu labāka..<br> urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:14525 2007-08-03T23:14:00 2007-08-03T23:14:00 2007-08-03T20:21:40Z 2007-08-03T20:21:40Z Zem tilta.<br /><br />Tur, Tu sēdi viens,<br />Zem tilta,<br />Nē, Tu neesi klaidonis,<br />Tikai domātājs.<br /><br />Tu sēdi zem tilta<br />Pār to strauji trauc vilciens,<br />Zeme zem Tevis šķiet brūkam,<br />Un domas jūkam. <br /><br />Tu sēdi tur, <br />Kur citiem šķiet nepieņemami.<br />Bet tieši tur,<br />Tu jūties labāk,<br />Ja vēlies būt viens.<br /><br />Tu jūties brīvs.<br />Jo tur nav neviena,<br />Tikai Tu<br />Un garāmgājēju noraidošie,<br />Dažkārt uztrauktie skatieni,<br />Neatbildēti saucieni,<br />Un klusi čuksti.<br /><br />Tur pazūd laiks un domas,<br />Tur pazūdi Tu laikā un domās.<br />Ik mirklis šķiet mūžiba<br />Ik doma aiztrauc<br />Līdz ar kārtējo vilcienu...<br /><br /><br />Radās, klaiņojot pa cibu un, izlasot 3 cilvēku postus par sēdēšanu zem tiltiem..<br />Man gan tā pasaule vēl ir sveša, tomēr ņemiet pa labu. urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:14294 2007-08-03T22:51:00 2007-08-03T22:51:00 2007-08-03T19:52:06Z 2007-08-03T19:52:06Z aiks tik ātri steidz..<br /><br />tā aizsteidz puķu pļavas<br />un skaistiem notikumiem ietērptā bērnība,<br />Tikko vēl atminos kā pirmo reizi skolā ierados.<br />Tad paskrēja sākumskolas gadi,<br />Smieklu un čalu pilnās dienas,<br />kAm pievienojās pamatskolas jautrība un brīvība,<br />Nenotveramais un absolūtais neprāts<br />Pirmais randiņš un pirmais skūpsts.<br />Arī vidusskolas gadi nekavējas,<br />Mums uztic arvien vairāk un vairāk arī prasa,<br />Mēs pieaugam un kļūstam patstāvīgi,<br />Pirmās darba gaitas,<br />Kas ievelkas gadu desmitos.<br />It viss notiek pirmo reizi,<br />Bet dzīve ir tikai viena un tā neatgriežas.<br />Tā pieņemas spēkā kā vētra negaisā<br />Un atkal kļūst nemanām,<br />Tai brīdī, kad rutīna ieskauij mūs savās važās..<br />..un tā aiziet dzīve. urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:13988 2007-07-24T23:53:00 2007-07-24T23:53:00 2007-07-24T21:05:54Z 2007-07-24T21:05:54Z <a name="cutid1"></a> <br /><br />Viņa sēdēja savā istabā uz zemes, kas bija tik ļoti maza, un slēpās vīraka dūmos. Tie šķiet tik gaisīgi un viegli. Tie liek pacelties virs zemes un maigi `nosēsties` atkal uz tās. Tādā noskaņā viņa jutās tik labi. Domas raisījās, atmiņas kā filmā melnbaltā, cita pēc citas parādījās un atkal pazuda. Ikviens skatiens, ikviens cilvēks, ikviens pieskāriens, ko viņa atcerējās likās tik tuvs un reāls. Viņai tak tagad bija mājas, pašai sava istaba un pasakaini vecāki un arī foršākā māsa, daži, bet ļoti mīļi un tuvi draugi un jaukākais puisis. Kas gan vēl viņai trūka? Ko gan viņa centās atrast bijušās attiecībās, izdzīvotos mirkļos, kad emociju piesātināta viņa mēdz klusītēm vakaros raudāt? Pat toreiz, kad vienīgie viņai zināmie cilvēki bija tādi paši kā viņa - bāreņi, nevienam nevajadzīgi, Kad tie bija viņas vienīgie draugi un ienaidnieki, vienīgais atbalsta punkts un bēgšanas iemesls, kad vecākus aizstāja vecas sievas, kas katru dienu mainījās un reti, kad noturējās tur ilgāk par pusgadu, kad vienīgie pazīstamie puiši, kas bija, tie bija tādi paši kā viņa ar tādu pašu vēsturi. viņa nemēdza kavēties atmiņās tik ļoti kā šobrīd. Kas gan viņai bija noticis? urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:12948 2007-04-08T18:19:00 2007-04-08T18:19:00 2007-12-15T01:29:58Z 2007-12-15T01:29:58Z <a name="cutid1"></a> ..viņi satikās tikai otro reizi un šoreiz viņš bija atnācis ciemos pie viņas. Varbūt pāragri, kāds teiks, bet viss taču bija labi, lai gan viņas sirdi un prātu plosīja bailes un sajūta, ka tā tomēr nevajadzēja. Viņa sēdēja uz gultas malas un lūkojās uz viņu. Viņai bija bail. Viņi taču bija gandrīz nepazīstami cilvēki. Viņa par viņu neko nezināja, tāpat kā viņš par viņu. Viņa pusguļus sēdot, palika rokas zem segas, kas tur pat pāri gultas malai bija nomesta. <br>- kas noticis? Kāpēc Tu tā satinusies segās? <br>- man ir auksti.. auksti.. <br>- rociņām? <br>- jā, (klusi pie sevis)bet ne tikai. <br>Viņš apsēdās meitenei blakus uz gultas malas, saņēmis meitenes rokas savējās, viņš tās skūpstīja un maigi glāstīja. Meitene tik samulsusi, skatienu vērstu uz zemi lūkojās uz viņu rokām. Puisis apķēra meiteni un noskūpstīja. Meiteni pārņēma trīsas varbūt baiļu, varbūt patīkama satraukuma. Rokās atlaidās un apvijās ap puiša kaklu. <br>- vai vēl ir auksti?  puisis klusi jautāja, meitenei pie auss <br>- nē, ir silti. - vai vēlies, lai būtu vēl siltāk? <br>- varbūt.. meitenes balss bija tik tikko dzirdama <br>Puisis skūpstīdams meiteni to noguldīja. Viņa rokas glāstīja meitenes plecus, rokas, seju.. Meitene zināja, ka puisis ir lietojis alkoholu, bet izlēma uzticēties viņam un uzticēties vispirmām kārtām sev, zinot, kad jāapstājas. Tā viņi skūpstījās un glāstīja viens otru. <br>- vai Tev kut? meitene klusi jautāja puisim. <br>- a Tu pārbaudi. <br>- bet.. <br>puisis pārtrauca meiteni pusvārdā un uzlika viņas roku sev uz vēdera. Meitenes trīcošās rokas pirksti maigi pieskārās puiša vēderam, ribām.. bet viņam nekutēja. Vilkdama roku ārā no puiša džempera apakšas, visa viņas plauksta piekļāvās puišā vēderam un sāka to maigi glaudīt. Ar;i puiša roka paslīdēja zem meitenes džemperīša, taču tā nesniedzās tālāk par vēderu. Tā vien maigi glāstīja meitenes vēderu. - Ernest, nedar.. atkal puisis pārtrauca meiteni pusvārdā un tūdaļ pat noņēma roku no meitenes kailā vēdera un ar abām rokām saņēmis meitenes seju, viņš sāka to skūpstīt.<br> - nebaidies! Neuztraucies! Es nedarīšu neko tādu, ko Tu nevēlies. <br>- jā, bet.. - iespējams Tev taisnība. Es arī nesaprotu, kas šobrīd notiek. Mēs tak tiekamies tikai otro reizi, neskaitot to, ka atnācām pie Tevis uz karstu tēju, es nesaprotu neko vairāk.. ne tāpēc, ka esmu dzēris. <br>- bet vai Tev nepatīk tas, kas notiek? Vai Tu to nevēlies..? <br>- nē jau, man patīk, tomēr es nesaprotu.. <br>- Tu man patīc. - (neliels klusuma brīdis) Tu man arī, laikam. Bet tomēr.. es pat nezinu, varbūt Tev ir puisis? <br>- bet Tev varbūt ir meitene..? <br>- jā, mēs neko nezinam viens par otru. <br>- nezinam gan un tā ir interesantāk. Jo vairāk zin, jo tālāki kļūst.. <br>- var jau būt, ka Tev taisnība, tomēr..<br> - tomēr? - es labāk tagad iešu. Mani jau gaida. <br>- nu, Tu vari iet, jā. Vien apsoli atgriezties. <br>- es.. es nevaru to apsolīt! <br>- bet es varu, es varu apsolīt, ka es Tevi neaizmirsīšu nekad un gaidīšu Tevi atgriežamies. <br>Puisis aizgāja. Un viņi vairs nekad netikās.<br><br> *** <br><br>- kā Jūs sauc? <br>- Kerija. <br>- labi, tātad rīt 14:30 Jums jāierodas personīgi, lai apstiprinātu dokumenta saturu. Vīrietis pierakstīja datumu un laiku. <br>- jā, es noteikti ieradīšos! (sievietes balss kļuva aizvien klusāka.) <br>- Paldies1 Tad līdz rītam! Uzredzēšanos. <br>- mirklīti, nē, neko, neko. Uzredzēšanos. (Sievietei vīrieša balss klausules otrā galā kādu atgādināja. Vai tas būtu Ernests, viņa pie sevis domāja) Viņa nolika telefona klausuli. <br><br>***<br><br>Vīrietis savā krēslā sēdēja ar muguru pret durvīm, brīdī, kad pa tām ienāca gara auguma, apburoša lēdija. <br>- Labdien, mani sauc Ker.. (sieviete kļuva pavisam bāla un noģība ieraudzījusi vīrieti, kas nu pat bija pagriezies pret viņu) <br>- Jaunkundz, kundze ar Jums viss kārtībā? vīrietis raustīja sievietes plecu un papurināja tās galvu. Vēlāk to pacēlis un novietojis uz sava krēsla, kura atzveltne bija nolaižāma guļus līmenī, viņš atkal jautāja vai sievietei viss kārtībā, bet atbildes nebija. <br>Vīrietis pa telefonu pavēlēja savai palīdzei atnest ožamo spirtu. <br>- ar Jums viss kārtībā? Kerija? vīrietis pielikdams pie sievietes deguna ožamā spirta pudelīti un manīdams, ka sieviete atjēdzas, atkal un atkal jautāja. <br>- es.. kas notika?<br>- Jūs noģībāt. <br>- jā, to es atceros.. Bet, Ernest, vai Tu mani neatceries?! <br>- Jaunkundz, es noteikti Jūs neatceros. Savā mūžā esmu pazinis tikai vienu Keriju. Be va ar Jums viss kārtībā? <br>- liecies tak mierā, Ernest! Paskaties rūpīgāk uz mani, vai Tu tiešām neatceries mani? Vīrietis cieši ielūkojās sievietes acīs un apmulsis novērsa skatienu.. <br>- vai Tu.. <br>- Nē, nesakiet neko, es laikam sajaucu Jūs ar kādu citu.(sieviete ieraudzījusi uz vīrieša rokas pirksta gredzenu izlikās, ka kļūdījusies.) <br>- Mirklīti, Kerij, tā esi Tu - mana Kerija?! <br>- nē, diezvai. Jūs kļūdaties. <br>- kuš (pielicis pirkstu pie Kerijas lūpām, viņš klusi noteica un noskūpstīja sievieti) <br>- Ernest, es tak teicu, ka nekad Tevi neaizmirsīšu, bet Tu.. pazudi. Un tagad skat, nemaz mani nepazini, vēl precējies esi. <br>- es ar ģimeni pēc 2mēn toreiz pārcēlāmies uz pilsētu dzīvot. Mums nebūtu bijusi nekāda iespēja pat satikties.. Piedod. Ir pagājuši vairāk kā 8 gadi, es tiešām neatpazinu Tevi, vai nevēlējos atpazīt,jo visus gadus esmu centies Tevi aizmirst. <br>- aprecoties? <br>- arī. Piedod. <br>- ko nu.. sieviete uzrausās kājās, viņas galva nedaudz vēl reiba un likās, ka tās vietā būtu akmens. <br>- nebēdz. Patāsti kā Tev klājies visus šos gadus? Kā dzīvo? Kur mācījies, kas jauns Tavā dzīvē? <br>- Tu tagad runā tā itkā mēs būtu paziņas, veci skolas biedri. Pie velna, es visus šos gadus gaidīju Tevi! Es neesmu Tevi aizmirsusi ne uz mirkli. <br>- es arī Tevi nekad netiku aizmirsis. Nespēju. Bet uzmeklēt Tevi baidījos. <br>- tā kā mazs bērns. Lai jau. Tagad zinu, ka šos gandrīz 10 gadus esmu izmetusi mēslainē, par velti Tevi gaidot. <br>- kuš, nesaki neko. Paskaties uz mani! Vai Tev tiešām šķiet, ka es būtu tā rīkojies speciāli? Turklāt Tev toreiz bija tikko 15 palikuši, bet man 17. Mēs bijām vēl mazi un zaļi. <br>- vai es Tevi pazinu? Es neko par Tevi nezināju..Jā, mēs bijām mazi vēl, bet es tak apsolīju! <br>- bet.. <br>- liec man mieru! sieviete pacēla savu somiņu no zemes un izskrēja pa durvīm. <br><br>***<br><br> Pēc trīs dienām, vīrietis atvērdamas ikdienas laikraksta pirmo lappusi, nespēja noticēt kādam īpaši izceltam rakstam - <br><font size="2"><br></font><font size="2"><span style="font-weight: bold; font-style: italic;">Kerija Folgarde izdarījusi pašnāvību nolēkdama no daudzstāvu nama 9.stāva.<br></span><br style="font-style: italic;"></font><span style="font-style: italic;"><font size="2"> Šobrīd presei un citiem masu mēdijiem netiek izdota plašāka informācija, bet pagaidām no drošiem avotiem zināms,ka sieviete izdarījusi pašnāvību vēlā nakts stundā, nolēkdama no 9.stāva. Par cēloņiem un iemesliem šobrīd nekas netiek runāts, jo esot problēmas ar viņas tuvinieku  atrašanu. Meitenei ap kaklu bijusi šalle, ar iniciāliem E.V., varbūt kāds zin, kam tā piederējusi, lūdzam atsaukties. Kaimiņi bilduši, ka jaunajai sievietei nav bijuši radinieki, bet policija nezaudē cerības un tāpēc lūdz atsaukties visus, kas pazina jauno sievieti, viņas ģimeni, radus, tuvākso draugus pa tel..</font><br><br></span>Vīrietis nometa avīzi uz galda un ātrā gaitā izsteidzās no daudzstāvu biroju ēkas. Kur viņš devās, neviens nezin, bet tās pašas dienas vakarā visus pāršalca ziņa par vēl vienu pašnāvību, no tās pašas ēkas, 9.stāva. Kur pēdējo reizi viņu redzējusi viņa paša 6.gadus jaunā meitiņa, kurai viņš bija atstājis kādu vēstuli, kuru tā drīkstēja izlasīt tikai tad, kad būs sasniegusi 15. gadu vecumu.. <br><br>Tikai viņa sieva zināja par viņa lielo mīlestību un pašnāvības iemeslu, bet tas nekad nevienam netika atklāts. <span style="font-style: italic;"><br><br></span><span style="font-weight: bold;"><span style="font-weight: bold;"></span><br></span> urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:12636 2007-03-25T20:40:00 2007-03-25T20:40:00 2007-03-25T17:41:33Z 2007-03-25T17:41:33Z Tu vari prom braukt,<br />Kā vējš man garām traukt.<br />Bet Tu nevari aizbēgt no jūtām,<br />Un atmiņām jau gūtām. urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:11555 2007-01-19T18:33:00 2007-01-19T18:33:00 2007-01-19T16:33:47Z 2007-01-19T16:33:47Z Ar Tevi bija tik labi,<br />Apķert, samīļot un noskūpstīt.<br />Ar bezmiegu cīnoties,<br />Tevī kā laimes zaglei Lūkoties.<br /><br />Bez Tevis viss tik tukš,<br />Un ārā bezgalīgi tumšs.<br />Atgriezies un piepildi tukšumu,<br />Atgriez manai dzīvei gaišumu.<br /><br />Lūkojos zvaignēs es,<br />Atceroties kā skūpstījāmies mēs,<br />Un cieši apskāvāmies,<br />Viens otram ļāvāmies.<br /><br />Priecājos, ka atmiņas man ir,<br />Tajās lūkojos,<br />Lai bezmiegā nemokos<br />Un rodu piepildījumu,<br />Gaismu un cerības staru.<br /><br /><br /><br /><br /><br />.Mīlu. urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:11443 2006-12-05T20:41:00 2006-12-05T20:41:00 2006-12-05T18:41:08Z 2006-12-05T18:41:08Z Sēžu es jūras krastā<br />Un smiltīs rakstu Tavu vārdu<br />Un vēroju kā vējš to aizpūš.<br />Vairs nav Tava vārda smiltīs,<br />Un nav Tev vietas manā dzīvē.<br />Kaut viss būtu tik viegli - <br />Rakstītu smiltīs savu dzīvi,<br />Lai no jauna to sāktu.<br /><br />Es gribu Tevi aizmirst -<br />Izraut no sirds to,<br />Ko jūtu pret Tevi,<br />Izmest tās daudzās atmiņas,<br />Un nogalināt vientuļās<br />Domas, kas nemanot<br />Pie Tevis vien iet.<br /><br />Naktīs miegu Tu man laupi,<br />Jo Sapņos tikai Tu.<br />Es nevēlos aizmigt,<br />Jo zinu, ka satikšu atkal Tevi - <br />Nepiepildāmos sapņos. urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:11247 2006-11-30T23:43:00 2006-11-30T23:43:00 2006-11-30T21:43:43Z 2006-11-30T21:43:43Z Tiešī taagd un šodien,<br />Mana dvēsele raud,<br />Caur asarām sāpes jūtamas,<br />Tās sāpes, kas iekšā man.<br />Pārņem tukšuma sajūta.<br />Liekas, ka pasaule<br />Esmu palikusi viena.<br />Visapkārt tikai tukšums.<br />Gribas pastiept roku<br />Uz gultas pusi,<br />Un atkal sajust Tevi,<br />Tavus pieskārienus.<br />Sajust, ka esi tepat,<br />Tepat vienmēr ar mani.<br />Mana dvēsele nerimst raudāt,<br />Asaras pašas birst,<br />Cik ļoti man sāp..<br />Kaut ar asarām vien pietiktu,<br />Lai atkal smaids rotātu manu seju<br />Un atkal laimes sajūta rastu.. urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:10804 2006-11-23T18:03:00 2006-11-23T18:03:00 2006-11-23T16:11:21Z 2006-11-23T16:11:21Z Milzīgā jūrā, <br />Nerimstošās ūdens šlakatas apņem milzīgo akmeni, <br />Kas viens un drūms cīnās ar drosmīgajiem viļņiem, <br />Kas nerimdami triecas pret to. <br />Cēli domīgais akmens klusi raudzīdamies mēness mirdzumā <br />Ietērpjas siltajā un laipnajā miglā, <br />Kas to padara neredzamu, <br />Vien tā aprises blāvas redzamas. <br />Miglai izklīstot, mēness gaismā, <br />Akmens strīdās ar melnām ēnām, <br />Kas kā maitu lijas cenšas akmens dvēseli laupīt.. urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:10500 2006-11-22T17:29:00 2006-11-22T17:29:00 2006-11-22T15:30:21Z 2006-11-22T15:30:21Z Kā es gribu Tevi ienīst,<br />Ienīst vairāk kā mīlēt.<br />Tu to nekad nesapratīsi,<br />Cik daudz sāpinājis mani esi,<br />Cik daudz asaru, cik daudz sāpju,<br />Cik negulētu nakšu,<br />Cik domu par Tevi,<br />Cik sapņi -<br />Gan dienā, gan naktī.<br />Un šobrīd, Tu nedari neko citu -<br />Tikai sāpini mani.<br />Tu nevari man pateikt to,<br />Ko es vēlos dzirdēt,<br />Tad saki to,<br />Ko nevēlos dzirdēt.<br />Lai izsāp viss,<br />Neviss sāp visu laiku.<br />Lai paliek tikai atmiņas,<br />Tās labākās un siltākas<br />Es allaž turēšu atmiņā,<br />Bet tōs mirkļus,<br />Kad sāpināji mani -<br />Aizmirsīšu.<br />To, ko pret Tevi jūtu,<br />Nav iespējams aizmirst,<br />Nav iespējams izmest un aiziet.<br />Bet šīs jūtas<br />Zinu, ka spēšu noglabāt.<br />Dziļi sevī, dziļi sirsniņā.<br />Un tāpēc Tev būs īpaša vieta<br />Gan manā dzīvē, gan sirsniņā.<br />Un tikai Tev ,<br />Vienmēr Būs lielāka vara pār mani.. urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:10247 2006-10-23T12:41:00 2006-10-23T12:41:00 2006-10-23T09:45:36Z 2006-10-23T09:45:36Z Tu teic,ka esmu Tava,<br />Tava vienīgā sieviete -<br />Visburvīgākā no dievietēm.<br />Bet vai Tu nemelo<br />Un man acis aizēno?<br /><br />Tavas acis to sakot,<br />Mirkli paveras man pār plecu,<br />Un tik pēc brīža,<br />Tās atkal veas man acīs.<br /><br />Tu melo, mans mīļais,<br />ES to jūtu,<br />Es to zinu!<br />Beidz melot,<br />Ļauj būt man laimīgai,<br />Bez meliem saldiem,<br />Bez teātra šī.<br />Pavisam vnk,<br />Jūtos un mīlot,<br />Ļauj man būt laimīgai! urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:9991 2006-10-18T08:44:00 2006-10-18T08:44:00 2006-10-18T05:44:38Z 2006-10-18T05:44:38Z Esmu..<br />Pie Tevis domās.<br />Ar Tevi sapņos.<br />Bet dzīvē tālu prom.<br /><br /><br />Pie Tevis eju domās,<br />Ar Tevi sapņos,<br />līdz pasaules malai.<br />Bet dzīvē tur, kur Tevis nav.<br /><br />Man vienalga -<br />Pie Tevis domās<br />vai ar Tevi sapņos,<br />Bet Tev līdzās. urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:9899 2006-10-17T22:54:00 2006-10-17T22:54:00 2006-10-17T19:58:31Z 2006-10-17T19:58:31Z Tu aizgāji,<br />Nemanāmi pamāji.<br />Tu atstāji mani,<br />Mīlot,<br />Sapņojot un gaidot,<br />Alkstot un ilgojoties<br />Tevis.<br /><br />Tu pat neatskatījies,<br />Jo es Tev nebiju vajadzīga..<br />Tu mani saskatīji tikai draugu,<br />Ko vēl zemiski nodevi.<br /><br />Spītējot liktenim,<br />Un pašai dzīvei - <br />Es mīlu Tevi,<br />Nespēdama nīst.<br />Tikai piedot un mīlēt. urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:9324 2006-09-16T12:55:00 2006-09-16T12:55:00 2006-09-16T09:59:53Z 2006-09-16T09:59:53Z Solis pa labi,<br />Stāvēšu es uz brīvības sliekšņa.<br />Solis pa kreisi,<br />Stāvēšu es uz asaru takas.<br /><br />Brīvības slieksnis tik vilinošs šķiet,<br />Bet zaudēt Tevi nevēlos es.<br />Asaru taka garā vajajiem <br />Ne man.<br /><br />Vidusceļš tik jāatrod.<br />Vai simtiem jūru jāpārpeld,<br />Vai simtiem mežu jāizstaigā,<br />Vai simtiem ļaužu skatienu svešo jāsatiek,<br />Lai laimes saliņu atrastu? urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:8910 2006-07-04T21:40:00 2006-07-04T21:40:00 2006-07-04T18:45:47Z 2006-07-04T18:45:47Z Viens tavs skatiens... <br />Starp simtiem skatienu sveshu.<br />Viens pieskaariens.. <br />Starp simtiem pieskarienu vienkaarshu.<br />Viens glaasts.. <br />Starp glaastiem liegiem,<br />Vien Tavu atminos.<br />Viens skuupsts.. <br />No sirds sniegts,<br />Izsaka vairaak kaa simtiem vaardu. urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:7139 2006-05-02T19:23:00 2006-05-02T19:23:00 2006-05-02T16:23:40Z 2006-05-02T16:23:40Z Pirmie pavasara sveicieni - <br />Saules siltie stari,<br />Pirmie gājputni,<br />Pirmās puntu dziesmas.<br />Pirmie pumpuri bērzos.<br />Atkusnis.<br />Nenoliedzami,<br />Pavasaris tuvojas. urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:6897 2006-05-02T19:21:00 2006-05-02T19:21:00 2006-05-02T16:22:24Z 2006-05-02T16:22:24Z Es saucu Tevi sapņos,<br />Saucu domās.<br />Bet Tu ignorē mani,<br />Man sirds lūzt sikos gabaliņos,<br />Kā ledus mozaīka<br />Par neiespējamu mīlu.<br /><br />Es lūdzu Tevi sapņos,<br />Lūdzu domās,<br />bet Tu ignorē manus lūgumus.<br />Mana sirds asiņo<br />Kā rasas pilieni klāj pļavu<br />Agrā vasaras rītā.. urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:6554 2006-05-02T19:19:00 2006-05-02T19:19:00 2006-05-02T16:20:03Z 2006-05-02T16:20:03Z Es ļauju Tev iet,<br />aiziet,<br />Lai atgrieztos.<br /><br />Es ļauju būt Tev brīvam,<br />lai atgriezts manā gūsta.<br /><br />Es apsolu - <br />Tev nebūs nekādu pienākumu.<br />Vien esi ar mani, <br />esi mīļš.<br /><br />Samīļo mani<br />Un neaizmirsti,<br />ka esmu cilvēks.<br />Man ir jūtas, <br />kas sauc pēc Tavas mīlestības. urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:6212 2006-05-01T23:39:00 2006-05-01T23:39:00 2006-05-01T20:53:19Z 2006-05-01T20:53:19Z Mūsu ceļi ir kā paralēles ģeometrijā - <br />Tie ir vienlīdz gari un taisni,<br />bet tomēr nav vienādi.<br />Tie ir viens otram blakus,<br />Bet starp tiem ir kkāda plaknes daļa,<br />Kas liedz tiem savienoties.<br />Un tomēr tie iet vienā virzienā...<br />Vai tie kādreiz sastapsies?.. urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:5893 2006-05-01T21:06:00 2006-05-01T21:06:00 2006-05-01T18:11:59Z 2006-05-01T18:11:59Z Ja Tu aiziesi viens,<br />Un nelūgsi man sekot,<br />Pa putekļiem klāto ceļu,<br />Es Neiešu Tev nopakaļ,<br />Jo ceļam līkumu daudz,<br />Un pagriezienu asu,<br />Es baidos apmaldīties,<br />Un neatrast Tevi,<br />Ceļu uz mājām.<br /><br />Es palikšu tepat,<br />Noskatīdaās kā aizej Tu.<br />Es pavadīšu Tevi ar skatienu,<br />Līdz pirmajam līkumam.<br />Es pavadīšu Tevi domās visu ceļu,<br />Tā es būšu droša,<br />Ka neapmaldīšos,<br />Vienmēr būšu ar Tevi.<br />Un zināšu,<br />Ja meklēsi ceļu atpakaļ.<br />To Tev sudraba pavediens parādīs..<br />Jo šis pavediens būšu es,<br />Kas sekojis Tev domās, ik mirkli. urn:lj:klab.lv:atom1:mulkibas:5753 2006-05-01T20:51:00 2006-05-01T20:51:00 2006-05-01T17:53:10Z 2006-05-01T17:53:10Z ņem mani līdzi,<br />Neatstāj vienu un neaizsargātu<br />starp postu un ļaunumu.<br />Es būšu ar Tevi,<br />Kad grūti būs Tev.<br />Es runāšos ar Tevi,<br />Kad vēlēsies izrunāties.<br />Es uzmundrināšu Tevi,<br />Kad skumīgi būs.<br />Es likšu Tev pasmaidīt,<br />Pat,ja lietus līs.<br />Es būšu pavisam klusa,<br />Kad nevēlēsies neko.<br />Mani nebūs,<br />Kad vēlēsies būt viens.<br />Es būšu Tavs draugs un ienaidnieks..