mulkibas

Sirds sniegā viena,
saldskābā mīlā mokās.
Tu tik auksts, kā ledus siena,
nav viegli tev manās rokās.

Sirds sniegā viena,
bez atbildes salst.
Aust jauna diena,
cerības kā rozes kalst.

Sirds sniegā viena,
pēc tavas mīlas cer.
Par pasauli savu tevi ciena,
un skābu vīnu dzer.

Kurp vēji mūs nes,
vai laimīgi tur būsim mēs?
Kurp viļņi mūs skalo,
vai pasaulē,
kur nebūs vaļas mums melot?

Vēji mūsu pēdas jauc,
Kā nelabie tie prom trauc.
Un mūs sev līdzi sauc,
Pažobelēs drūmi kauc -
Palikt Tev vēl ļauts.

Tik mana.
Vai drosmes Tev gana,
atzīt un teikt -
Tik man ir šī dzīve,
lai salda vai sīva.
Tik mana.