mulkibas

aiks tik ātri steidz..

tā aizsteidz puķu pļavas
un skaistiem notikumiem ietērptā bērnība,
Tikko vēl atminos kā pirmo reizi skolā ierados.
Tad paskrēja sākumskolas gadi,
Smieklu un čalu pilnās dienas,
kAm pievienojās pamatskolas jautrība un brīvība,
Nenotveramais un absolūtais neprāts
Pirmais randiņš un pirmais skūpsts.
Arī vidusskolas gadi nekavējas,
Mums uztic arvien vairāk un vairāk arī prasa,
Mēs pieaugam un kļūstam patstāvīgi,
Pirmās darba gaitas,
Kas ievelkas gadu desmitos.
It viss notiek pirmo reizi,
Bet dzīve ir tikai viena un tā neatgriežas.
Tā pieņemas spēkā kā vētra negaisā
Un atkal kļūst nemanām,
Tai brīdī, kad rutīna ieskauij mūs savās važās..
..un tā aiziet dzīve.

Zem tilta.

Tur, Tu sēdi viens,
Zem tilta,
Nē, Tu neesi klaidonis,
Tikai domātājs.

Tu sēdi zem tilta
Pār to strauji trauc vilciens,
Zeme zem Tevis šķiet brūkam,
Un domas jūkam.

Tu sēdi tur,
Kur citiem šķiet nepieņemami.
Bet tieši tur,
Tu jūties labāk,
Ja vēlies būt viens.

Tu jūties brīvs.
Jo tur nav neviena,
Tikai Tu
Un garāmgājēju noraidošie,
Dažkārt uztrauktie skatieni,
Neatbildēti saucieni,
Un klusi čuksti.

Tur pazūd laiks un domas,
Tur pazūdi Tu laikā un domās.
Ik mirklis šķiet mūžiba
Ik doma aiztrauc
Līdz ar kārtējo vilcienu...


Radās, klaiņojot pa cibu un, izlasot 3 cilvēku postus par sēdēšanu zem tiltiem..
Man gan tā pasaule vēl ir sveša, tomēr ņemiet pa labu.