mulkibas

Sēžu es jūras krastā
Un smiltīs rakstu Tavu vārdu
Un vēroju kā vējš to aizpūš.
Vairs nav Tava vārda smiltīs,
Un nav Tev vietas manā dzīvē.
Kaut viss būtu tik viegli -
Rakstītu smiltīs savu dzīvi,
Lai no jauna to sāktu.

Es gribu Tevi aizmirst -
Izraut no sirds to,
Ko jūtu pret Tevi,
Izmest tās daudzās atmiņas,
Un nogalināt vientuļās
Domas, kas nemanot
Pie Tevis vien iet.

Naktīs miegu Tu man laupi,
Jo Sapņos tikai Tu.
Es nevēlos aizmigt,
Jo zinu, ka satikšu atkal Tevi -
Nepiepildāmos sapņos.