mukaci

sēju vēju

Fri, 11 Mar 2011 21:15:06 GMT

iegājās veikalā pēc paikas, iznācās ar zemi garšaugiem, podiem un sēklām
jāsāk pavasara sējas darbi vai

kad saules nav, bet vajag

Fri, 11 Mar 2011 14:04:41 GMT

kad nevelk ne uz kā darīšanu
tad jācep piparkūkas no decembrī pastaisītas mīklas
ņam ņām ņamm

la la la human steps

Sat, 05 Mar 2011 21:01:41 GMT

http://www.vimeo.com/19968547

Sat, 31 Jul 2010 07:11:49 GMT

Svētdien, 1.augustā plkst. 16.00 Torņkalna mazdārziņos Rīgā (centram tuvā Pārdaugavā, Vienības gatves un Jelgavas ielas ielokā, ieeja no Pārdaugavas, nevis centra puses) notiks dabas aptieķnieces Ievas Mežubrāles vadīta darbnīca pilsētniekiem par mazdārziņu un balkondārziņu augu dziedniecisko spēku - receptes un padomi, kā pagatvot ko derīgu no pilsētnieka, pieejamajiem zaļumiem. Ja arī Tev ir interese papildināt savas izdzīvošanas zinības, nāc ciemos! Vēlams iepriekš pieteikties kaltetava@gmail.com

Ar darbnīcu aizsākas vācu mākslinieka Reinharda Krēla (Reinhard Krehl) akcija Torņkalnā - dziedniecisko krēmu vārīšana un sarunas par pilsētvides attīstību.

Padod ziņu tālāk!

Sun, 18 Jul 2010 16:29:53 GMT

http://www.youtube.com/watch?v=w2r3pg5appM&feature=related

A poem from Chaos

Thu, 22 Oct 2009 17:39:21 GMT

Since we live in chaos we long for solitude

Ziemeļvalstu filmu dienas

Wed, 14 Oct 2009 17:02:09 GMT

jāiet skatīties kino
http://festivali.arsenals.lv/zfd/lv

nogurušās paaudzes – paaudzes ‘0’ Manifests

Sun, 11 Oct 2009 14:33:58 GMT

škirstīju satori un acīs iekrita manifests:
Mēs esam izauguši par Nogurušo Paaudzi – Generation 0;

Tie, kam nekas vairs nav atstāts īsts - nekas, ko zaudēt, nekas, ko atklāt. Tie, kas saņēmuši pasauli glītā, bezpersoniskā fasējumā. Tie, kas nesaprot uz sevi liktās pretrunīgās cerības, līdz beidzot vairs tās neattaisno – ne savas, ne citu. Tie, kas cenšas atrast atpakaļceļu uz vērtībām, līdz, to neatraduši, meklē vairs tikai aiz inerces, cenšoties būt ĪSTI vismaz paši sev.

Bet tagad, tagad mēs prasām pasaulei mūs pieņemt un mums vajag laiku, jo tieši TAGAD mēs esam apjukuši, nesaprasti, apātiski, nepiepildīti un ĪSTI. Saprotiet mūs tādus, kādi esam; mēs esam par savas paaudzes BRĪVAJIEM PRĀTIEM.

I Mēs esam pilsētu bērni, alkstot dabiskas dzīves, braucam ar velosipēdiem un audzējam garšaugus puķupodos, tomēr nespējam dzīvot bez pilsētas bruģa nobrāzumiem, skumju slīcināšanas alkoholā un destruktīvi intelektuālām sarunām;

II Mēs zinām visu par globalizāciju, bet minstināmies, kad mums jautā, ar ko mēs identificējam paši sevi;

III Mēs daudz zinām par nekad neredzētiem pasaules nostūriem, bet neesam bijuši pat tuvējās lauku pilsētās;

IV Noguruši no informācijas, mēs ignorējam televīziju, neklausāmies radio un nelasām ziņas, mistiskā veidā tomēr uzzinot par notiekošo. Karš ir tikai kārtējais notikums pasaules medijos, tas mūs nebiedē un neuztrauc. Daži no mums pat priecātos, ja tas notiktu šeit, jo varbūt beidzot tas liktu par kaut ko iedegties;

V Mēs skumji atskatāmies uz pagātni, kurā nekad neesam dzīvojuši, un jau savos nedaudzajos gados secinām, ka dzīve ir draņķīga, ar tieksmi regresēt un izbālēt;

VI Mēs alkstam visa jaunā, bet ātri no tā nogurstam. Mūsu intereses ir nepastāvīgas;

VII Mēs neprotam dedzīgi mīlēt citus, vien pārejoši pieķerties garāmejot;

VIII Iemācījušies ikvienā lietā saskatīt monētas abas puses, mēs dzīvojam ar nonivelētu emociju gammu, kur prieks līdz bezgalībai sajaukts ar bēdām;

IX Mēs, nogurušās paaudzes bērni, savu pārlieku lielo mīlestību pret pasauli pašrocīgi ārstējam ar lielām devām mizantropijas;

X Mēs allaž uzņemamies vainas un kauna sajūtu par visiem tiem, kam tās ir maz vai nav vispār. Mums šo sajūtu klātesamība ir nepieciešama un dabiska;

XI Iemācījušies uz notikumiem skatīties bezpersoniski no malas, mēs bieži skumstam par to, ka mums līdz kaulam vienalga;

XII Mēs skumstam bieži, un bieži vien tikai paši sev;

XIII Mēs raudam par mirušiem mūziķiem un rakstniekiem, tomēr esam gandrīz vienaldzīgi, kad aizgājis kāds attālāks radinieks;

XIV Līdz pilnībai izkopuši individuālismu, mēs vairs neprotam sazināties ar citiem;

XV Mēs varam nedēļu neiziet no mājas, pasaules impulsus un sajūtas sūtot un saņemot virtuāli, uzskatot to par īstās dzīves šķīstošo kafiju, instant life, instant karma;

XVI Mēs esam saauguši ar greizajiem spoguļiem – ekrāniem, drēbēm, zīmoliem, mašīnām. Pirmatnējā dabas elpa mums šķiet pārāk īsta un pārāk mulsinoša;

XVII Mēs saprotam, ka nekas nespēs apturēt cilvēku izmisīgo, dzīvniecisko kārpīšanos dolāru virsotnē. Mēs zinām, arī tur ir tikai dubļi un nebeidzama vientulība, tomēr bieži tajā kāpjam tik un tā;

XVIII Skrienot cauri pilsētai, ceļā satiekot simtiem ļaužu, mūsu sirdis turpina izdēdēt vientulībā;

XIX Ikdienas darbs maximās vai makdonaldos no mums nemanāmi izēd cilvēcību, sentimentu un agrākās gaišās labestības paliekas;

XX Cauri dzīvei mēs ejam nolemti ar nevajadzīgas misijas apziņu. Mums sevis kļūst mazliet žēl, apzinoties, ka šo izvārgušo pasauli drīz vien nāksies uzvelt uz saviem pleciem, un mēs nezinām, kurp to lai nesam; un mēs jau tagad sajūtamies veci.

XXI Pārāk daudz sociālo sistēmu pieredzējuši, pārāk maz ticam, ka ikviena jauna nesabruks kā visas iepriekšējās, un, galu galā, mums jau atkal ir vienalga;

XXII Mēs mācāmies nenosodīt sabiedrību, bet skumstam par tās nezināšanu, jo mums šķiet, ka pasaulē ir jābūt kam vairāk kā vienam pareizajam ceļam;

XXIII Mēs redzam, ka ļaunums nāk tieši no nezināšanas, un nezinām, kā cilvēkiem mums apkārt palīdzēt to pārvarēt. Mēs skumji un savā vientulībā salstam uz to visu noskatoties;

XXIV Mēs mēģinām atmodināt līdzīgi domājošos sev apkārt, bet viņi nemostas, nemostas, nemostas, jo ar mūsu vārdiem vairs nepietiek;

XXV Mēs kliegsim; pat tad, ja visi apkārt būs kurli un mūsu kliedzienu atbalsis viņus skars tikai tad, kad mūsu pašu jau vairs nebūs;

XXVI Mēs kliegsim caur vārdiem, kliegsim caur mūziku, caur ekrānu, mēmiem mākslas darbiem, caur naktīm, sāpēm, mīlu, pavasari, caur reibumu, caur rozā brillēm, caur atvērtiem logiem, caur tukšiem pagalmiem, asiņojošām sirdīm, trakajām dienām, skolām, politiķu un aktrišu bērēm, caur izmisumu, grautiņiem, rokenrolu, blogiem, priekiem, caur krīzēm, netaisnību, caur apskaidrību; caur klusumu;

XXVII Mēs esam tā nolādētā paaudze, kurai tas viss sāp, šī sasodītā dzīve mums šķiet pārāk skaista un sāpīga; tās skaistumu mēs jūtam ar katru savu šūnu, ar visu esību; ar neprātu un dvēseles brūcēm, kurās, pašiem negribot, birdinām pudiem sāls;

XXVIII Mēs, nogurušās paaudzes, šīs nogurušās pasaules bērni, vairāk par visu vēlamies jaunu, smaržīgu sākumu – visam. Svaigu rītausmu, kurā esība atkal būs patiesa, nemākslota un nesarežģīta;

Mēs gribam JAUNU pasauli, kura beidzot atbrīvotos no pagātnes vecajām mokām.

no šejienes: http://www.satori.lv/raksts/2820

Šis tas prāta skaidrrrrrrrrrrrībai

Fri, 26 Jun 2009 17:41:32 GMT

http://www.youtube.com/watch?v=5fhpCv7OWz0&NR=1

Meet Your Meat

Thu, 25 Jun 2009 11:43:56 GMT

http://video.google.com/videoplay?docid=-513747926833909134

Sat, 09 May 2009 21:07:37 GMT

tā. vajadzētu ka iemācīties krišnu saldumus gatavot pašrocīgi..pāris ir atkosti, vismaz kaut ko līdzīgu māku uztaisīt, bet madhuram ir kaut kas kā dēļ es varu pus pilsēt šķērsot, lai to dabūtu. tā kā tas garšo tur, es nemāku.
jāmācās

Tue, 05 Jun 2007 20:42:14 GMT

Ikskileee, Z. senca maaja
visi gul
es tik censos bik bakalavra prezentaaciju sagatavot, a domas citur..
par atpuutu, par cilveekiem, par aizkustinoso dienu, pastaigaaam, iepriekseejaaam dienaam..
un veeel taadaaam..
a te tik skaisti, taads miers..
un sodien atradu akmeni, uz kura sirds kaut kaadaa veidaa atrodas, taada bruuni violeta

Thu, 31 May 2007 21:17:38 GMT

seedeeju makdonaldaa
nedzeeru teeju un needu saldeejumu
jo runaaju un klausiiijos
un daudz smeejos..
un tas viss nejaussi

Sun, 27 May 2007 16:16:03 GMT

- devusska, mozna s vami poznakomitsja?
- net!
- a pocemu?

nui, vai zinies..

laikam jaaaieviess blocinss, kur pieraxtiit savus mmirkla iespaidus un noverojumus, ar focuku vien nepietiks.

aa un vispaar paargaajiens ar dzekiem zepaa, gana labs - svelme, protams svilinaaja.

Thu, 17 May 2007 19:06:04 GMT

sodien vaajums

ble

Tue, 08 May 2007 09:05:34 GMT

eu, sanemies, sanemies, saNemies

Fri, 20 Apr 2007 19:49:49 GMT

un tā viņš iesvempās sarkanā jakā un tirgus maisiņu rokās, knapi uz kājām turoties, bļaujot telefonā kaut ko (laikam otrā galā ar nesaprata, ko šis runā), nesaprotot, cik maxā biļete, jo šis redz 10 gadus trolejbusā neeost braucis un kaa veelaak izraadiisies arii žagas šo nav raavušas tik pat gadus.."vecais,iik, mani rauj žagas, iik, 10 gadus tās mani nav rāvušas. a ko man darīt. ik. iik.. (..)jā cik maxā biļete? cik? ārprāc, mani, vecasi, te apzog. 30 santīmi par biļeti! (..)es tagad uz tilta, jā. (..)pag, man zvana meitene.[piespeiž pogu].ko, nedzirdu? nē, es šovakar nebūšu mājās. mēs vakar ar tevi pārtraucām attiecības. Tāpēc, ka es tā gribēju. tāpeč, ka es tā gribēju. a ko ko darīt.(..) tāpeč, ak mēs ar tevi vakar pārtraucām attiecības. (..) Nē nu es jau varu atbraukt ar tevi pagulēt šovakar , ik, vai kaut kad no rīta. .........

ak trolejbuss, trolejbuss

Wed, 18 Apr 2007 22:06:44 GMT

"your personality's pretty - especially when you put on makeup.."

Sun, 15 Apr 2007 19:55:57 GMT

cilvēks bez kompleksiem ne uz ko nav spējīgs.

Fri, 13 Apr 2007 18:24:31 GMT

ha. viss trollejbusa sastavs gaidiija, kameer šoferiic iepirks dienišķo
cigarešpak un ne ta šņabi, bet kaut ko bruunu - konjaciņ laikam..
laikam šim vakarā paredzēts..

Fri, 13 Apr 2007 07:41:53 GMT

Cilvēks ieraudzīja jūrmalā skaistu, ieapaļu akmeni un apņēmās no ūdens iemācīties radīt skaistumu.
viņš paņēma āmuru un sāka sist pa klints gabalu, pūlēdamies to noapaļot un nogludināt.
akmens tika dauzīts, un tā iekšienē radās vesels plaisu tīkls. tad cilvēks piegāja pie jūras un jautāja: "kāpēc tev iznāk skaisti, gludi akmeņi, be man ne?" un jūra atbildēja : "tāpēc, ka tu sit, bet es glāstu."