| |
[Apr. 20th, 2007|10:44 pm] |
un tā viņš iesvempās sarkanā jakā un tirgus maisiņu rokās, knapi uz kājām turoties, bļaujot telefonā kaut ko (laikam otrā galā ar nesaprata, ko šis runā), nesaprotot, cik maxā biļete, jo šis redz 10 gadus trolejbusā neeost braucis un kaa veelaak izraadiisies arii žagas šo nav raavušas tik pat gadus.."vecais,iik, mani rauj žagas, iik, 10 gadus tās mani nav rāvušas. a ko man darīt. ik. iik.. (..)jā cik maxā biļete? cik? ārprāc, mani, vecasi, te apzog. 30 santīmi par biļeti! (..)es tagad uz tilta, jā. (..)pag, man zvana meitene.[piespeiž pogu].ko, nedzirdu? nē, es šovakar nebūšu mājās. mēs vakar ar tevi pārtraucām attiecības. Tāpēc, ka es tā gribēju. tāpeč, ka es tā gribēju. a ko ko darīt.(..) tāpeč, ak mēs ar tevi vakar pārtraucām attiecības. (..) Nē nu es jau varu atbraukt ar tevi pagulēt šovakar , ik, vai kaut kad no rīta. .........
ak trolejbuss, trolejbuss |
|
|