rūsganais sprakšķis

tas ir tad,kad tu agrā sestdienas rītā, nebīstoties ceļā sasatapta alkometra, iekāp mašīnā, nobrauc 200 kilometrus, lai iedzertu tēju, pierītos meduskūku, parunātu par neko un uz panorāmu esi jau mājās.

ja vēl lauku neaudzinātie putni jau tā noputējušo mašīnu nebūtu nodrisuši, vabše viss šķistu lieliski.

kautkāds links mani aizveda uz feisbuka lapu,kur beibe tirgo makarūnus par 2 eiro gabalā un kūkas par 50 eiro 12 personām, diezgan pamantīgi apmulsu,jo nebiju domājusi,ka esmu tāds pāķis
obvijeslī ir kaudzēm cilvēku,kas tos viņas eklērus un toretes izpērk un kam tā neliekas neadekvāti dārga cena.

lai nu kā, saskatījusies krāsanais cukura bildītes, jutos spiesta doties nopirkt kautko saldu, kā rezultātā esmu aprijusi 200 gramus Salas mandeļu cepumu, spiež vēders un miegs nāk vēl nežēlīgāk.

vēl es vakar secināju,ka tik maz komunicēju ar cilvēkiem IRLā,ka vabše vairs nemāku to darīt

nesaprotu,kāpēc poketkalendārs nevar sasinhtonizēties ar aifõnu.

zrja esmu sešos cēlusies,jo diži nav jēgas pēc darba skriet mājās,ja reiz vakarā esmu sarunājusi tikšanos centrā. zosscirsle.

pēc pseidointelektuāļu svētdienas (nodziedāts koncerts baznīcā, fonā no aizvēsturiskām vef tumbām skan Kalniņa 4.simfonija, zem ziedošas plūmes sēž vīrs žaķetē un lasa RL un es duru pienenes mauriņā) ļoti sāp ceļgals un plauksta ir tulzna

bet es reāli rēcu par vīru un žaķeti

un šonakt viņš bij izdomājis gulēt nojumē, es jau zināju,ka, sūds ar viņu,bet es neizgulēšos,jo viņš to taisījās darīt kopā ar suņiem, neklausot,ka vecā bez manis tur nepaliks un sīkā visu laiku urkšķēs uz katru skaņu. kā arī notika,dabūju kāpt lejā un laist iekšā, plus sešos saule spīdēja un putni trkšķēja tik ļoti,ka atvilkās mājās un nozaga 5 minūtes mana miega,kas,kā zināms, ir vissaldākais pirms modinātāja

pēc piecdesmit divām dienām man būs deviņas brīvas dienas.
gaidu.
protams,javien ze deprešns nebūs dagresējis līdz tam,ka pohuj.

sāp galva.
hihi saka,ka galva sāpot no dusmām.
lai arī Dusmīgs varētu būt mans middle-name, laikam derētu sākt meklēt vēl kādus cēloņus. kafiju dzert atsāku, svaigs gaiss ir gan dienā,gan uz nakti ielaists istabā, vingroju, nedzeru. kas tam ķobim nepatīk?

izlasīju,ko jūs te kopš vakardienas...

mēs laikam esam neromantiski jeb neiejūtīgi,jeb kā to lai nosauc.
pa šiem gadiem vīrs man ir pa jubilejām un ziemsvētkiem kopā uzdāvinājis virtuves iekārtu un rokaspulksteni. es viņam - siksnu un līdz galam neuzadītu cepuri. teātru biļetes īsti par dāvanām neskaitu.
ik pa laikam es viņam paziņoju,ka sievai puķes sen nav atnestas, un kalnedārā pie manas dz.d. ir ieraksts "puķes sievai", manis veikts.

ja vien es neesmu iegājusi "viss slikti,vīrs cūka" pozā,mani pagalam nesatrauc ne dāvanas, ne puķes. es pati reāli sūkāju kā dāvinātājs,ja vien nav riktīgi aizķēries kautkas,kas škiet vajadzīgs, nevis kvalificējas kā smuks sūdiņš.

un man uzdāvināt puķes nudien nav viegli,izņemot dzimšanas dienu,kad visi enivejs dāvina narcises un tulpes.
pēdejās reizēs gan jāatzīst,ka vīra nestie pušķi bija gandrīz manas smalkās gaumes apprūvojami, šķiet atradis labu puķu bodi. un viņš zin,ka ar daudz lizantēm vienmēr var droši izbraukt.

bet savulaik esmu atteikusies pieņemt sarkanas rozes un džeki,kas nāca uz randiņiem ar lakstiem, uzdzina šausmas.
uz pasaules nav nekā baisāka par krizantēmām un saktveidīgiem pušķiem.

man reizēm škiet,ka esmu vienīgais, značit - īpaši neaudzinātais, rupeklis,kas cilvēkiem norāda uz tādiem niekiem kā uzrautas zeķubikses, nobirusi skropstu tuša, plankumaini uzlikts tonālais vai caurums jakas vīlē, younameit.
nutur,viegli izvērtējot,cik relevanta šī info varētu adresātam šķist.
untad,es nesaprotu,vai nu apkārt visi domā,ka es esmu nevīžīga sušķe,vai arī tomēŗ ir .. labi,iztiksim bez lamāšanās. bet es tiešām nesaprotu,kāpēc to,ka man ir zeķubikses safrīkojušās es pamanu atnākot mājās, vai, kāpēc man neviens šodien nepateica,ka acu ēnas no plakstiņa esmu uzslaucījusi zem acs un izskatos viegli apdauzīta.

jūs saviem līdzcilvēkiem mēdzat dod netiešus un tiešus mājienus,ja viņiem kaukas nav lāga, jeb uzskatiet to par iejaukšanos otra personīgajā dzīvē un ķiķiniet par viņiem bārdā?

vīrs vakar pa dienu bija nolēmis un vakarā gatavoja man miso zupu.
no paciņām. sajauca ūdens daudzumus un sauca mani palīgā,jo bij pa švaku.
bet kā soli es,protams,novērtēju.
liekas,ka pēdējā laikā pa nedēļu viņš pārtiek no .. es nezinu kā un ļoti daudz saldumiem. jo man nezkapē nav laika gatavot,jo ķeru d vitamīnu un vingroju, un agri eju gulēt, kā rezultātā kāds varēu padomāt par domestic violence, jo mans jaunais rinķis atstāj sasodītus zilumus. runājot par ko,šovakar pirms izrādes jāģērbjas prātīgi. nezinkāpēc man šķiet mulsinoši atzīt,ka griežu rinķi.

starp citu, laikā,kad nebaidos, neguļu vai neriju tabletes, esmu pasākusi vingrot.
jā,jā, tu nepārlasījies. es un vingrot.
tā kā dēļ pirmā teikuma strauji nobira kādi 5 kg, izrādījās,ka gravitācija ar gadiem nodara milzu postu un es sāku izskatīties pēc noraizējušamies sikspārņa. tā nu pinos tais savos lidspārnos,taisot laivas un pietupienus.

pēdējās divas dienas ir bijis pavisam ļauni - piecēlos pus7, tasir- pusstundu agrāk - pavingrot,ja. jo likās,ka saspringtajā dienas ritumā tam laika neatliks. vakar atlika gan. tātad vingroju 2x.

nepīpēju, nedzeru vīnu un nujau arī vingroju. kas tālāk?
es jums prasu! prāna? sarunas ar sūnām?

izlasīju Unpija vakardienas jautājuma atbildes un kārtējo reizi saskumu par to,ka tik vēlu daudz ko savā dzīvē sāku un tik maz esmu eksperimentējusi.

man nav bijuši zili, lillā, balināti, dredaini vai daijebkādi interesanti mati un nevainību arī zaudēju 23 gados.
kas ta vispār par dzīvi???!

Ilgstoša piparmētru tējas lietošana var radīt grūtsirdību.

lūk,kas izrādās pie visa vainīgs. jo,tā kā piparmētras es ievācu 3 milzu spaņus (kaltētā veidā) tad to arī tempju litriem ik dienas.
kā man tagad tālāk būt?