Cik bezgalīgs ir vārds šodiena... pat vārds rītdiena to neierobežo. MuChas BuChas

Vienmēr esmu vēlējusies piedzīvot šo sajūtu, kad pie tevis ir baigas tusiņš, un atbrauc vecāki mājās. Tik ideāla sajūta. Skan smieklībi, bet tā ir. Viņi ienāk iekšā un neko nezin. Cits ir pakaramais, cits vnk skapī sēž. Tā adrenalīna sajūta, kas jaucas ar mieru... Es apzinos, ka viesistabā ir saplēstas daudz stikla lietu... bet man bija vienalga... Tikai es aizvēru acis. Un viss. Šī sajūta...

Mīlestību nevar pierādīt palīdzot iztukšot, bet gan palīdzot piepildīt.
/MuChas BuChas/

Žēl, ka xsaly vajadzēja sk8tu :( bet tik un tā, Ralfs atrada ko citu, ko saplēst. Jām, mani vecāki neko nezin. Viss kā vienmēr ir tā kā vēlos! :)

Saltuma aizskartā tēma - Vai es būtu gatava pārdot savu dvēseli par mūžību? - hm... Tie, kas atdotu, manuprāt, ir tie, kas neriskē un pesimisti, ka tālāk var būt sliktāk. Bet tie, kas neatdotu, manuprāt, ir tie, kas neredz dzīves jēgu, vai tie, kas tic, ka tālāk ir kaut kas labāks. Bet es... Es atdotu. Laikam jau esmu mīkstā. :D Bet man ir labi tā kā ir. Tā ir mūžīga jaunība. Mainītos cilvēki... bet... Es redzētu pasaules beigas :D :D