- 23.8.05 22:01
-
es teiktu, ka vairāk nekā noveicies. Es gan joprojām nepiekrītu ārstiem par to, ka man ir smadzeņu satricinājums, jo man nebija neviena pazīme, kas liecinātu par smadzeņu satricinājumu, bet tas lai paliek viņu ziņā.
Tā arī bija - džeks nenovērtēja ne attālumu, ne ātrumu. Uzskatīja, ka riteņbraucēji jau lēni brauc, bet es laidu ar 30 km/h un viņš mani aizķēra ar savu aizmuguri. Bet labi - pofig. Ir kadri, kas uzprasās, bet es tas pavisam noteikti neesmu.
Nav jau nekāds mūžsenais kašķis. Arī gājēji rīkojas ārprātīgi kretīniski pret riteņbraucējiem un man ir bijušas kādas 5 situācijas ar gājējiem (tai skaitā ar maziem bērniem), bet nu es ar tām visām esmu droši ticis galā nedz traumējot sevi, nedz gājējus, lai gan daudz netrūka. Nu, piemēram, stāv, stāv un tad pēkšņi izdomā strauji sākt iet un man tieši ceļā - nedomā, ka riteņbraucēji ir arī cilvēki.
Nu vesels jau it kā esmu - izrakstīts no slimnīcas un pašsajūta jau ir laba.