- 29.3.04 17:05
- Šodien pirmdiena. Jā. Pirmdiena. 29. marts. 2004. gads. Pavasaris. Saule silda. Bet man pašam silti. Man nevajaga pavasari. Man nevajaga neko zaļu, neko saulainu. Nu tikai saule fotografēšanā daudz dod - bildes siltākas izskatās. Bet es tāpat sen neesmu neko fotografējis. Man nevajaga sauli. Man pašam ir silti. Man nesalst. Man ir labi pašam par sevi. Man nevajaga putniņu čivināšanu. Man nevajaga zaļu zāli. Vienkārši nevajaga. Manis pēc ārā varētu būt 50 cm biezs sniegs, un pašsajūta nebūtu citāda. Bet man iet labi. Patiesībā ļoti labi. Tikai nākotne nav skaidra. Nezinu, kas mani sagaida. Gan tur, gan tur, gan arī tur. Neko nezinu. Tur ir vērts pacīnīties par savu vietu, bet vai tur ir? Vai tur vispār sapratīs manu cīņu un spēs novērēt. Drīzāk tur būs tāds pats efekts, kā sist betona sienu ar dūrēm. Tikai sāpes. Nekas vairāk. Metīšu laikam ar roku tam visam. Novirzīšu visus savus spēkus, sirdi, dvēseli un garu (as if it exists) uz turieni. Būs rezultāts. Gerai darbas, gerai rezuļtatas! 2 stundas dienā. Bet vai būs pietiekoši daudz? Varbūt 6 stundas? Tad būs acīmredzami rezultāti. Tas jau ir tas, kas vajadzīgs visiem. Un no manis jau daudz negaida. Zin, ka es varu, bet negaida. Parādīšu, ka varu un daru. Vajaga mazliet naudu. Mazliet. Bet man ir. Viss. Nav vairs laika. Nevar vairs atlikt. Jārīkojas. Jo ātrāk, jo labāk. Tu vari sēdēt un domāt, bet labāk ir rīkoties, jo pēc tam tikai tu pats būsi vainīgs, ka neesi neko darījis, bet gan tikai sēdējis! .. Es to negribu. Negribu!
- Mūzika: Корньи - Ты узнаяш её
Garastāvoklis: good