mtldd - par mammām [entries|archive|friends|userinfo]
mtldd

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

par mammām [Aug. 4th, 2019|12:44 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
esmu iebraukusi ciemos, un pa ļoti ilgiem laikiem sadūšojos palikt šeit pa nakti. šoreiz gan nebija vajadzīga ārkārtīga drosme, jo beidzot vecajā darbistabā ir iestiepta puslīdz jēdzīga gulta un mamma šoreiz ir skaidrā. turklāt rīgas gaisu esmu atēdusies līdz kaunam un nelabumam, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas tās reizes, kad šovasar ir nakšņots ārpus lielpilsētas.

dīvainā kārtā nogulēju pavisam mierīgi, daudz un pamatīgi. nemaz nevar salīdzināt ar iepriekšējo nakti mājās, kad līdz četriem grozījos un nespēju piekļūt tai neatrisinātajai domai, kas neļauj palaist dienu vaļā un atpūsties līdz nākamajai.

daru to, kas, šeit uzaugot, ļāva noturēties pie veselā saprāta un cerības - daudz lasu, staigāju pa mežiem un darbojos dārzā. skatos uz visām dīvainajām dzīvokļa relikvijām, kuras klāj pamatīga putekļu kārta, mēģinot saprast, kam mammai tās visas veco avīžu kaudzes, kaut kādas svešas rotaļlietas, nieki un krāmi, kuru dēļ jau tā noskrandušais dzīvoklis kļūst vēl drūmāks un šaurāks. bez tā visa bardaka šeit patiesībā būtu diezgan mājīgi, jau iedomājos cik jauki te izskatītos, ja atstātu tikai svarīgākās mēbeles, augus un lielo, seno grāmatplauktu. bet viņai vajag un viņas pasaulē tam visam šobrīd ir kāda nevienam neizprotama loma.

no šīs stūrgalvības mantošanas netiku pasargāta arī es un tas ir viens no lielākājiem šķēršļiem, kuriem mācos kāpt pāri. viņa ir aizgājusi pilnīgu samierināšanās ceļu - ka šis bardaks un nabadzība ir viss, ko viņa ir pelnījusi un tāpēc neko vairāk arī nevajag. viņa izvēlas neredzēt šo netīrību un pelēcību, viņai tās liekas mājas, kurpretī es sāku meklēt plašāko bildi - man pāragra apstāšanās nozīmē padošanos, bet padošanās ir nāve. dažas vērtīgas iezīmes gan šķiet esmu paturējusi un šis tas mums ir stipri kopīgs: mīlestība pret dabu un darbošanos dārzā, mīlestība pret dzīvniekiem, ķēriens uz valodām.

ja varētu, es pretī padalītos ar savu apziņu par pašcieņu, ar kuru nepiedzimst, bet kuru iespējams audzēt arī vēlākā vecumā; par to, ka viltus mīlestība un skarbi vīrieši dzīvē nav labāka izvēle par nekādu mīlestību; par to, ka īslaicīgas baudas var kalpot par anestēziju, bet vienīgais ceļš ārā no dzīves ciešanām ir, dodoties tajās tieši iekšā, izsāpot un pēc tam ceļoties kājās.

bet šajā vecumā šādas idejas viņas apziņas lokos, šķiet, nespēj gūt nekādu rezonansi. par spīti visiem norādījumiem, putekļi paliks nepamanīti, krāmu kaudzes tikai pieaugs un dažreiz bērni nebrauks ciemos, kad "ballīte" būs uzņēmusi pārāk lielus apgriezienus. pamazām šī doma manī apaug ar pieņemšanu un gūst aizvien mazāku emocionālo nokrāsu. tas, ka mēs katrs izvēlamies, kā nodzīvot savu mūžu uz šīs zemes, ir kails fakts, ne smags pārdzīvojums.
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]heda
Date:August 4th, 2019 - 01:45 pm
(Link)
Pēdējais teikums - tik ļoti, ļoti...